Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju
atbalstu – 26,24% – saņēmusi “Jaunā Vienotība”, liecina Centrālās
vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.
Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas “Saskaņa”, par kuru balsis
atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību “Visu
Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNK) – 16,4% vēlētāju.
Apvienību “Attīstībai/Par!” (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet
partiju “Latvijas Krievu savienība” (LKS) – 6,24% balsstiesīgo.
Attiecīgi JV, “Saskaņa” un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS – pa vienam.
EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju
atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība – 4,98%, Jaunā konservatīvā partija
– 4,35%, bet “Progresīvie” – 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma “KPV LV” –
0,92%, “Latviešu Nacionālisti” – 0,67%, “Centra partija” – 0,49%,
“Atmoda” – 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija –
0,19%, “Jaunā Saskaņa” – 0,18%, bet Rīcības partija – 0,17%.
Līdz ar to EP ir ievēlēts Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete
(JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle
(VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana
Ždanoka (LKS).
No astoņiem EP deputātiem pieci ir vīrieši, bet trīs – sievietes.
Četri deputāti ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem, divi – vecumā no 51 līdz
60 gadiem, un divi – vecumā no 61 līdz 70 gadiem. Vidējais ievēlēto
deputātu vecums ir 44,5 gadi. Jaunākajam kandidātam ir 42 gadi, bet
vecākajam – 69 gadi. Visiem EP ievēlētajiem deputātiem ir augstākā
izglītība. Septiņu deputātu dzīvesvieta ir Rīga, bet vienam – Jūrmala.
CVK informācija liecina, ka no 1 411 955 balsstiesīgajiem EP
vēlēšanās piedalījās 474 390 jeb 33,6%. Kopumā derīgas aploksnes bijušas
473 260, bet derīgas zīmes bija 470 460 jeb 99,41%.
Iedzīvotāji visaktīvāk balsojuši Rīgas apgabalā – kopumā 165 880 jeb
39,71% no balsstiesīgajiem, kam seko Vidzeme ar 141 746 jeb 36,18%
balsstiesīgajiem. Zemāka aktivitāte bijusi Kurzemē, kur EP vēlēšanās
piedalījušies 55 747 jeb 30,1% balsstiesīgo, Zemgalē – 62 582 jeb 29,58%
balsstiesīgo, savukārt viszemākā aktivitāte bijusi Latgalē, kur pie
vēlēšanu urnām devās 48 435 jeb 23,55% balsstiesīgo.
Rīgas apgabalā visvairāk balsu – 25,98% – saņēma “Saskaņa”, kam ar
21,8% seko “Jaunā Vienotība”, ar 13,91% – nacionālā apvienība “Visu
Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. “Attīstībai/Par!” Rīgas apgabalā
bijusi ceturtais populārākais politiskais spēks ar 12,78% balsu, bet
piektajā vietā bijusi Latvijas Krievu savienība ar 8,29% balsu.
Vidzemē līdere ar 44 657 jeb 31,54% balsu ir “Jaunā Vienotība”, kam
ar 27 436 jeb 19,38% seko nacionālā apvienība, “Attīstībai/Par!” ieguva
19 994 jeb 14,12% balsu, “Saskaņa” – 11 827 jeb 8,35% balsu, bet
Latvijas Reģionu apvienība – 9360 jeb 6,61% balsu.
Latgalē EP vēlēšanās vislielākais vēlētāju atbalsts bijis “Saskaņai” –
17 799 jeb 36,79% balsu, kurai seko Latvijas Krievu savienība ar 8260
jeb 17,07% balsu. “Jaunā Vienotība” Latgalē ieguva 7741 jeb 16% balsu,
nacionālā apvienība – 3565 jeb 7,37%, savukārt Zaļo un zemnieku
savienība – 2830 jeb 5,85% balsu.
Kurzemē visvairāk balsu – 16 428 jeb 29,5% – saņēma “Jaunā
Vienotība”, kam ar 11 420 jeb 20,51% seko nacionālā apvienība, ar 7299
jeb 13,11% “Attīstībai/Par”, ar 4810 jeb 8,64% balsīm Zaļo un zemnieku
savienība, bet “Saskaņa” ieguva 4311 jeb 7,74% balsu.
Arī Zemgalē visvairāk balsu – 19 383 jeb 31% – ticis “Jaunajai
Vienotībai”, kurai ar 12 206 jeb 19,52% seko nacionālā apvienība, ar
8032 jeb 12,85% balsu “Attīstībai/Par”, ar 5773 jeb 9,23% balsu
“Saskaņa”, bet 4719 jeb 7,55% tika Zaļo un zemnieku savienībai.
Iepriekšējās EP vēlēšanās, 2014.gadā, partija “Vienotība”, kuras
rindās tolaik bija arī vairāki nu jau citu partiju biedri, ieguva 46,19%
balsu. Par VL-TB/LNNK toreiz nobalsoja 14,25% vēlētāju, par “Saskaņu” –
13,04%, par ZZS – 8,26%, bet par LKS – 6,38%. Toreiz “Vienotība” ieguva
četras deputātu vietas EP, bet VL-TB/LNNK, “Saskaņa”, ZZS un LKS – pa
vienai.
