ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Eiropas Parlamenta deputāti ir sākuši strādāt pie likumprojekta, kas paredz novirzīt 500 miljonus eiro munīcijas ražošanas paplašināšanai Eiropā.
Pašlaik Eiropas kontinenta valstis sastopas ar munīcijas trūkumu, kas apgrūtina iespēju palīdzēt Ukrainai. Eiropas Komisija cer, ka šie līdzekļi ļaus nodrošināt Ukrainai šogad vienu miljonu munīcijas vienību.
Cer atbalstīt Ukrainu
Vairs nav noslēpums, ka karš Ukrainā ir tik intensīvs, ka Eiropas valstīm un zināmā mērā arī ASV ir grūti saražot nepieciešamo munīcijas apjomu, lai aizstātu iztērēto. Tas attur valstis no aktīvākas palīdzēšanas Ukrainai.
Tādēļ Eiropas Komisija ir spērusi tās vēsturē līdz šim nebijušu soli un pagājušajā nedēļā piedāvāja novirzīt 500 miljonus eiro munīcijas ražošanas jaudas paplašināšanai.
Tā kā tas būs līdzfinansējums, iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons sagaida, ka kopā ar valsts budžeta līdzekļiem šiem mērķiem tiks novirzīts aptuveni miljards eiro: «Mēs runājam par vienu miljardu, lai paplašinātu mūsu ražošanas bāzi. Esmu pārliecināts, ka tas ļaus mūsu modernajai aizsardzības industrijai, ar ko es esmu labi iepazinies aizvadīto nedēļu laikā, paplašināt ražošanu, lai mēs Eiropā varētu saražot Ukrainai vismaz vienu miljonu munīcijas vienību.»
Eiropas Parlamentā pirmās diskusijas par šo ieceri notika jau marta beigās, kad konkrēts priekšlikums vēl nebija uz galda.
Toreiz Latvijas deputāts Ivars Ijabs no grupas «Renew Europe» sacīja, ka tas varētu labs pirmais solis: «Tie 500 miljoni, kas ir piedāvāti no komisijas, protams, ir niecīga summa, ņemot vērā Ukrainas aizsardzības vajadzības. Bet mums ir jāsāk beidzot rīkoties, nevis jāgaida uz kaut kādām lielākām summām kaut kad tālā, nezināmā nākotnē.»
Politiķi cer, ka munīcijas ražošanas paplašināšana ļaus 27 Eiropas Savienības valstu valdībām ar mierīgāku prātu piešķirt Ukrainai esošos krājumus, jo viņi zinās, ka pārskatāmā nākotnē tie tiks atkal papildināti.
Eiropa cenšas rīkot kopīgus militāros iepirkumus
Vienlaikus īpašs uzsvars tiek likts uz to, ka Eiropas valstīm būtu jāmēģina rīkot kopīgus militāros iepirkumus. Bet te daudz cīņu ir ap to, vai pielaist, piemēram, amerikāņu kompānijas. Francija jau ilgstoši pastāv, ka Eiropas nodokļu maksātāju naudai būtu jāpaliek Eiropā.
Komisārs T. Bretons, kas arī ir francūzis, atzina, ka esot jāizmanto vietējais potenciāls: «Ir ārkārtīgi svarīgi, ka šīs ražotnes jau atrodas Eiropā. Es nedrīkstu saukt precīzus skaitļus, tomēr, manuprāt, mums ir lielāka ražošanas bāze nekā mūsu sabiedrotajiem ASV. Tas ir saistīts ar mūsu pagātni. Turklāt mēs lielākoties esam spējuši saglabāt šīs ražotnes, kaut arī tās darbojas ar mazāku jaudu.»
Likumu varētu pieņemt tuvāko mēnešu laikā
Tomēr sadrumstalotība un arī zināma valdību minstināšanās traucē Eiropai rīkoties efektīvāk.
Debatēs Eiropas Parlamentā vācietis Mihaels Galers no Eiropas Tautas partijas grupas kritizēja Berlīnes politiķu neizlēmību un netālredzību: «Gribu minēt Nīderlandi kā vienu no pozitīvajiem piemēriem, jo 2022. gadā viņi iegādājās Vācijā divas reizes vairāk munīcijas nekā Vācijas armija. Savukārt Dānija jau pagājušā gada jūnijā Vācijas uzņēmumā Flensburgā atjaunoja Ukrainas vajadzībām «M113» tankus. Turpretī Vācijas valdība nedeva rīkojumu sākt atjaunot 100 «Leopard 1» tankus, kas atradās tajā pašā rūpnīcā, kur tika atjaunoti Dānijas tanki. Tam jāpieliek punkts.»
Deputāti pieļauj, ka likums par 500 miljonu eiro novirzīšanu ražošanas paplašināšanai varētu tikt pieņemts jau līdz maija beigām vai jūnijā. ◆
Teksts – ARTJOMS KONOHOVS (Latvijas Radio korespondents Briselē), «Euranet Plus»
Ilustratīvs foto no «Bauskas Dzīves» arhīva.
Reklāma