Eiropas Savienībā satraukumu raisa profesionālās izglītības popularitātes kritums jauniešu vidū

Eiropas Komisija 2023. gadu pasludinājusi par «Eiropas prasmju gadu»

Jaunieši Eiropas Savienībā (ES) arvien biežāk dod priekšroku iegūt universitātes grādu, nevis izvēlas tehniskāku profesionālo apmācību. Daudzās profesijās šī iemesla dēļ darba tirgū nespēj atrast darbiniekus. Jautājums kļūst arvien aktuālāks, par ko liecina fakts, ka šis gads Eiropas Savienībā ir «Eiropas prasmju gads».
Saskaņā ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra teikto, prasmju trūkums rada īpašas bažas, jo īpaši tad, ja ir augsts bezdarbs. Šo situāciju aplūkoja raid-organizāciju tīkla «Euranet plus» žurnālisti, kas apkopoja viedokļus vairākās Eiropas valstīs.

Trūkst IT speciālistu
Kā norāda Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs, īpašs darbinieku trūkums izjūtams informācijas tehnoloģiju (IT) sektorā, jo gandrīz katrā ekonomikas nozarē šo profesionāļu prasmes ir nepieciešamas. Centrs norāda, ka visās dalībvalstīs, izņemot Somiju, trūkst informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu. Turklāt arvien vairāk tiek pieprasīts viss, kas saistīts ar kiberdrošību vai cilvēkiem, kuri spēj rīkoties ar nākotnes tehnoloģijām. Un nozares, kas saistītas ar mākslīgo intelektu, nākamajās desmitgadēs turpinās attīstīties.
«Agrāk daudzas profesijas ir zināmā mērā tikušas devalvētas, jo daudzi darbi profesionālajā izglītībā tika uzskatīti par netīriem, sarežģītiem un tā tālāk. Taču, attīstoties jaunajām tehnoloģijām, mūsdienās tas vairs ne vienmēr tā ir,» profesionālās izglītības popularitātes kritumu skaidroja Slovēnijas Profesionālās izglītības institūta Starptautiskās sadarbības centra vadītājs Aleksandrs Sladojevičs.

Jāiegulda cilvēkos
Rezultātā daudzas profesijas nespēj darba tirgū atrast sev piemērotu profesionālo profilu. Šis jautājums Eiropas Savienībā kļūst arvien aktuālāks, par ko liecina fakts, ka šis gads ir «Eiropas prasmju gads».
«Trīs ceturtdaļas uzņēmumu visā Eiropā sūdzas par kvalificētu darbinieku trūkumu,» stāstīja Eiropas Komisijas preses sekretāre Berlīnē Birgita Šmeicnere.
«Kā mēs visi zinām, mūsu darba pasaule mainās. No vienas puses, mums ir zaļās pārmaiņas un tad arī digitālās pārmaiņas, un tas nozīmē arī to, ka ar tām saistītie darbi atšķiras no tiem, kas bija pirms pieciem, septiņiem vai desmit gadiem, un politikai tas, protams, nozīmē, ka mums ir jāiegulda cilvēkos, tajā, ko viņi zina, jāmudina viņus vēlēties kaut ko mācīties, ka viņi arī grib turpināt izglītību. Un šim nolūkam «Eiropas prasmju gads» ir tāds kā iedrošinājums, jo ir skaidrs, ka to nevar atrisināt tikai Briselē.»

Jāuzlabo sadarbība starp skolām un uzņēmumiem
Kā žurnālistiem Lietuvā atzina jaunā uzņēmēja un dizainere Rūta Vielaviče, viņa izvēlējusies par labu tieši profesionālajai apmācībai, jo profesionālu prasmju papildināšanā saskatījusi lielāku praktisku ieguvumu nekā bakalaura grāda iegūšanā. Studijas augstskolā arī liktu ievērojami pakārtot darba un ikdienas ritmu.
Bijušais Portugāles izglītības un zinātnes ministrs Nuno Krato skaidro, ka labāka sadarbība starp skolām un uzņēmumiem vajadzību un prasmju jautājumos ļautu profesionālajās studijās piedāvāt saturu, kas ir atbilstošāks uzņēmējdarbības sektoru vajadzībām:
«Mums ir problēma, kas ir skolu tendence piedāvāt reģiona vajadzībām neatbilstošas profesionālās programmas. Lai atrisinātu šo problēmu, manuprāt, ir nepieciešama sadarbība starp skolām un uzņēmumiem. Uzņēmumiem brīvprātīgi jānodrošina resursi, piemēram, tehniķi un telpas, lai veicinātu profesionālo apmācību.»

Spēcīgākas pozīcijas darba intervijās
Visbeidzot, ņemot vērā to, ka daudzās nozarēs, kurām jauniešus apmāca profesionālās izglītības iestādēs, trūkst darbaspēka, darba meklētājiem ir spēcīgākas pozīcijas darba intervijās.
«Šodien mūsu sektorā, jo īpaši elektromašīnbūvē, ir deficīts. Tātad tie vairs neesam mēs, kas meklē darbu, bet uzņēmumi, kas ierodas šeit, meklē mūs,» beļģu žurnālistiem uzsvēra jaunais elektromehāniķis Maikijs de Veiders.
Viņš arī klāstīja, ka darba intervija, protams, joprojām ir neatņemama sastāvdaļa darba vietas iegūšanā. Joprojām ir jāpierāda sava vērtība darba devējam. Taču ierobežojumu ir daudz mazāk, jo darba ņēmējam ir spēcīgāka pozīcija sarunās par algu un iespējams izvirzīt arī citus nosacījumus, jo ir redzams, ka darba devējam jūs esat nepieciešams. ◆

KONTEKSTS

Lai nodrošinātu prasmju atbilstību darba tirgus pieprasījumam, saskaņotu cilvēku vēlmes un prasmju kopumu ar iespējām darba tirgū, kā arī lai veicinātu konkurētspēju, līdzdalību un talantu attīstību, Eiropas Komisija 2023. gadu pasludinājusi par «Eiropas prasmju gadu». Tā laikā Latvijā notiek dažādi tematiskie pasākumi un aktivitātes.
Finansējums prasmju pilnveidei vai jaunieguvei pieejams no dažādām ES programmām un finansēšanas instrumentiem, piemēram, Eiropas Sociālā fonda, Atveseļošanas un noturības mehānisma, piemēram, «Erasmus+» un «Apvārsnis Eiropa».

Teksts – RIHARDS PLŪME (Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents), «EURANET PLUS»

Ilustratīvajā attēlā – telpa Ērgļu profesionālajā vidusskolā.  Foto – F64, Dmitrijs Suļžičs