Lai palīdzētu personām ar invaliditāti īstenot tiesības brīvi pārvietoties, Eiropas Komisija (EK) rosina ieviest standartizētu Eiropas invaliditātes karti un uzlabot pašreizējo Eiropas invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecība Latvijā.
EK skaidro, ka gadījumā, ja invaliditātes statuss ārvalstīs netiek atzīts, cilvēki ar invaliditāti, apmeklējot citas dalībvalstis, nevar izmantot īpašos nosacījumus un preferenciālo režīmu, piemēram, bezmaksas un/vai prioritāru piekļuvi, samazinātas maksas vai personīgu palīdzību.
Lai risinātu šo jautājumu, EK rosina izveidot standartizētu Eiropas invaliditātes karti. Tā būtu atzīts invaliditātes pierādījums visā ES, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi īpašiem nosacījumiem un preferenciālam režīmam publiskos un privātos pakalpojumos, piemēram, attiecībā uz transportu, kultūras pasākumiem, muzejiem, atpūtas un sporta centriem vai izklaides parkiem. Karti izsniegs valsts kompetentās iestādes, un tā papildinās esošās nacionālās kartes vai apliecības.
Daudzām personām ar invaliditāti privātais autotransports nodrošina autonomiju un aizvien ir labākā vai vienīgā iespēja ceļot un patstāvīgi pārvietoties. Ierosinātie pašreizējās Eiropas stāvvietu izmantošanas kartes uzlabojumi dos personām ar invaliditāti tādas pašas stāvvietu izmantošanas tiesības, kādas pieejamas citās dalībvalstīs, norāda EK, piebilstot, ka tai būs saistošs vienots formāts, tā aizstās nacionālās invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes un tiks atzīta visā ES.
Savukārt, lai atvieglotu izmantošanu un samazinātu administratīvo slogu, ierosinātajā direktīvā dalībvalstīm būs noteikts pienākums nodrošināt kartes gan fiziskā, gan digitālā formātā, darīt publiski pieejamus karšu izdošanas vai atsaukšanas nosacījumus un noteikumus pieejamā formātā, kā arī nodrošināt, ka pakalpojumu sniedzēji personām ar invaliditāti pieejamā formātā piedāvā informāciju par īpašiem nosacījumiem un preferenciālu režīmu.
Lai garantētu atbilstību, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka personas ar invaliditāti, tās pārstāvošās organizācijas un attiecīgās publiskās struktūras vajadzības gadījumā var rīkoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pēc direktīvas pieņemšanas valsts tiesību aktos dalībvalstis tiek aicinātas pārkāpumu gadījumā piemērot naudas sodus un korektīvus pasākumus.
