“Ekonomikas barometrs”: Šogad Latvijas ekonomikā atgriezīsies izaugsme

Lai arī pērn ekonomikas attīstību kavēja ģeopolitiskā situācija un zemā produktivitāte, augstās cenas un banku procentu likmes, šogad ir sagaidāms, ka ekonomikā atgriezīsies izaugsme, izriet no Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” pētījuma “Ekonomikas barometrs”.

Prognozēts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu pieaugt par 1,8%. To veicināšot Eiropas Savienības (ES) finansēto investīciju un eksporta straujāks kāpums ārējā pieprasījuma uzlabošanas ietekmē, kā arī privātā patēriņa pakāpenisks pieaugums.

Neraugoties uz Krievijas kara Ukrainā negatīvo ietekmi uz ekonomikas attīstību, Latvijas darba tirgus pērn turpināja atveseļoties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām. Nodarbināto skaits 2023.gada trīs ceturkšņos pieauga par 1600 tūkstošiem jeb par 0,2%, salīdzinot ar 2022.gada atbilstošo periodu. Prognozēts, ka 2023. un 2024.gadā bezdarba līmenis varētu noturēties 6,4% līmenī.

Pieaugot nodarbinātībai, samazinās bezdarbs. Bezdarbs “Ekonomikas barometrā” kopumā 2023.gadā varētu samazināties līdz 6,4%, un arī šogad tā līmenis varētu būt 6,4%.

Vienlaikus arvien jūtamāks kļūst darba roku trūkumus, par ko liecina vakanču skaita un darbavietu noslodzes pieaugums. Nākotnē darba tirgū varētu saasināties darbaspēka nepietiekamības problēma. Eksperti uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu darbaspēka pāreju no neproduktīvām jomām uz augošām nozarēm. Tam būs nozīmīga loma arī Covid-19 un Krievijas-Ukrainas kara negatīvo seku mazināšanā un kopējā tautsaimniecības produktivitātes līmeņa paaugstināšanā

2023.gada trešajā ceturksnī vidējais darba algu pieaugums gada griezumā sasniedza 11,8%, bet vidējā bruto darba samaksa palielinājās līdz 1549 eiro. Darba algas, neraugoties uz ģeopolitisko spriedzi, turpinās pieaugt arī šogad – atbilstoši ekspertu prognozēm, pieaugums varētu būt par 9%.

Ļoti augsti saglabājas konkurētspējas mazināšanās riski, jo pandēmijas izraisītās krīzes rezultātā ir palielinājusies plaisa starp darbaspēka izmaksām un produktivitātes pieaugumu – darbaspēka izmaksas būtiski pārsniedz pirms pandēmijas līmeni, kamēr produktivitātes kāpums šajā pašā laikā ir bijis mērenāks.

Eksperti arī prognozē, ka straujais cenu kāpums ir aiz muguras. Lai arī 2023.gada pirmajos divos mēnešos cenas vēl turpināja salīdzinoši strauji augt, īpaši pārtikas precēm, kopš pavasara cenu kāpums ir sācis mazināties, atgriežoties pie mēnešiem raksturīgajām cenu pārmaiņām, kādas tās bija pēdējos gados pirms Covid-19 pandēmijas. 

2023.gada novembrī pārtikas cenas bija par 2,8% augstākas nekā pirms gada. Šajā laikā būtisks cenu kritums bija elektroenerģijai, gāzei un kurināmajam – par 16,3% un degvielai – par 12%. Turpretim cenas pieaugušas pakalpojumiem, kuras novembrī bija par 6,7% augstākas nekā 2022.gada novembrī.

Lai celtu konkurētspēju, līdztekus atbalsta pasākumiem uzņēmumiem pārorientācijai no Krievijas tirgiem uz citiem, kā arī birokrātijas un ēnu ekonomikas būtiskai samazināšanai, svarīgākais ir aktivizēt politiku, kas vērsta uz produktivitātes celšanu, uzskata eksperti.

Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK” ir sagatavojusi ceturto ekonomikas barometru, kas sevī ietver aktuālo Latvijas makroekonomikas datu analīzi un praktiskas rekomendācijas politikas veidotājiem. Ekonomikas pārskatā apkopotas Latvijas un starptautisko institūciju, kā arī makroekonomikas ekspertu konsensus attīstības prognozes.

Foto:pexels.com