Akcīzes nodokļa likmes samazināšana degvielai ir jāvērtē, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
“Jau martā, kad bija pirmais būtiskais cenu kāpums, mēs piedāvājām samazināt akcīzes nodokli līdz minimālajai Eiropas Savienībā noteiktajai likmei. Tas būtiski mazinātu cenu, ja tā vairs nekāptu, vai arī mazinātu kāpumu, ja cena turpinātu palielināties. Mēs šo jautājumu jau esam likuši galdā un pārrunāsim to vēlreiz, lai uzklausītu arī argumentus, kādēļ citiem koalīcijas partneriem tas nešķiet tik būtiski,” sacīja Indriksone.
Viņa pauda uzskatu, ka tas ir būtiski, jo, pieaugot degvielas dārdzībai, tas ietekmē visas jomas – ne tikai mājsaimniecības, bet arī uzņēmumu konkurētspēju.
“Šobrīd daudzas Eiropas valstis akcīzes nodokli īstermiņā ir mazinājušas. Ir arī citi instrumenti, bet, manuprāt, akcīzes nodokļa mazināšana dotu efektu visātrāk un ilgtermiņā iespaidu neatstās, jo pēc tam nodokļa likmi atkal var celt. Arguments, ka tas nemazinās cenu, nav pamatots, jo laikā, kad cenas aug tāpat, tas vismaz var mazināt šo kāpumu. Katrs pasākums, kas uzlabo mūsu konkurētspēju, ir tā vērts, jo mūsu uzņēmēji vienā tirgū konkurē ar visām citām Eiropas valstīm,” uzsvēra ekonomikas ministre.
Jau ziņots, ka valdība 14.jūnijā, lai sekmētu degvielas cenas samazināšanu, nolēma, ka no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nav obligāta. Šajā periodā degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši var izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.
Savukārt opozīcijas priekšlikumus par izmaiņām nodokļos, tostarp akcīzes likmju samazināšanu naftas produktiem, Saeima 16.jūnijā noraidīja.
Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka, samazinot akcīzes nodokli līdz Eiropas Komisijas pieļautajam minimālajam līmenim, valsts budžets šogad neiegūtajos ieņēmumos zaudētu 94,2 miljonus eiro, bet kopā ar pievienotās vērtības nodokli – 114 miljonus eiro.
Foto: Freepick.com
