Šogad bezdarbs varētu pakāpeniski samazināties un gadā kopumā būt ap 6,6%, norāda banku ekonomisti.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane aģentūrai LETA norāda, ka bezdarba līmenis 2025. gadā vidēji bija 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir tāds pats kā gadu iepriekš. Savukārt, pieaugot iedzīvotāju ekonomiskajai aktivitātei, nodarbināto skaits, salīdzinot ar periodu pirms gada, pieaudzis par 5600 iedzīvotāju.
Pēdējo gadu laikā ir pieredzēti vairāki nozīmīgi notikumi, tostarp pandēmija un ģeopolitiskie izaicinājumi, kas ietekmējuši ne tikai iedzīvotāju ikdienu, bet arī Latvijas ekonomikas attīstību. Ekonomikā kopumā bezdarba jomā pēdējo gadu periods bijis stabils un noturīgs. Vidējais bezdarba līmenis Latvijā būtiski nav palielinājies. Arī 2025. gads sekoja ierastajās pēdās, un bezdarba līmenis, salīdzinot ar gadu iepriekš, saglabājās nemainīgs.
Opmane norāda, ka gan nodarbinātības līmenis, gan iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, salīdzinot ar 2024. gadu, pērn nedaudz pieauguši. Arvien vairāk iedzīvotāju iesaistījās darba tirgū, meklējot un arī atrodot darbu, turklāt šī aktivitāte nāk no divām būtiski atšķirīgām iedzīvotāju grupām – jauniešiem un pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem.
Ekonomiste pauž, ka pagājušajā gadā varēja novērot, ka darba tirgū vairāk iesaistījās jaunieši vecumā līdz 24 gadiem. Ja šie jaunieši kāda iemesla (migrācijas, studiju, nevēlēšanās strādāt vai cita) rezultātā darba tirgū netiks pazaudēti, tas dos, lai arī nelielu, bet stabilu bāzi turpmāko gadu nodarbinātībai. Tomēr jauniešu ieiešana darba tirgū ne vienmēr norit gludi, par to liecina tas, ka pieauga ne tikai jauniešu nodarbinātība, bet arī jauniešu bezdarbs.
Otra iedzīvotāju daļa, kas pērn aktīvāk iesaistījās darba tirgū, bija cilvēki pirmspensijas vecumā un pensijas pirmajos gados. Ekonomiste norāda, ka vismaz daļai no tiem, kas vēlējās turpināt strādāt, šāda iespēja ir bijusi, un tas ekonomikai īslaicīgi palīdz tikt galā ar pieprasījumu pēc nodarbinātajiem, taču šeit potenciāls turpmākām darbaspēka rezervēm ir ierobežots.
“Arī, skatoties uz 2026. gadu un pāris tuvākajiem gadiem, jāsecina, ka tendences ekonomikā saglabāsies līdzīgas, vien bezdarbs varētu pakāpeniski nedaudz vairāk samazināties, jo pieprasījums pēc darbiniekiem, visticamāk, būs noturīgs, bet piedāvājums iedzīvotāju novecošanās un tuvu nullei migrācijas rezultātā – ierobežots,” pauž Opmane.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norāda, ka pērn visbūtiskākais nodarbināto skaita kāpums bija vērojams tirdzniecības nozarē un profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, attiecīgi par 4700 un 4100 cilvēku. Savukārt nodarbināto skaitu visvairāk jeb par aptuveni 3000-5000 cilvēku samazināja transporta un uzglabāšanas, būvniecības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs.
Viņa pauž, ka demogrāfiskie izaicinājumi joprojām turpina ietekmēt darba tirgu un darbaspēka pieejamību. Pozitīvi ir tas, ka, neskatoties uz iedzīvotāju skaita kritumu, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā pat nedaudz pieauga.
“Tas nozīmē, ka daļa iedzīvotāju, kas iepriekš nestrādāja vai aktīvi nemeklēja darbu, izvēlējās iesaistīties darba tirgū. Pieaugums ekonomiskajā aktivitātē redzams teju visās vecuma grupās,” norāda Buceniece, skaidrojot, ka par stabilu tendenci var uzskatīt aktīvo senioru īpatsvara kāpumu – arvien vairāk cilvēku turpina strādāt arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Pērn aptuveni ceturtā daļa senioru vecumā no 65 līdz 74 gadiem strādāja. Desmit gadus iepriekš šis īpatsvars bija ap 14%.
Ekonomiste norāda, ka pēc kāpuma trešajā ceturksnī gada noslēdzošajā ceturksnī bezdarba līmenis atkāpās uz 6,7%. Vēsturiskā salīdzinājumā šāds bezdarba līmenis ir uzskatāms par zemu Latvijas situācijai un norāda uz darba ņēmējam labvēlīgu darba tirgu. Vienlaikus redzams, ka Eiropas Savienībā (ES) vidējais bezdarba līmenis ir zemāks. Šīs atšķirības lielākoties var skaidrot ar augstāku strukturālā bezdarba īpatsvaru Latvijā, proti, darbaspēka prasmes un pieejamība biežāk neatbilst darba devēju pieprasījumam, turklāt atšķiras arī pieprasījuma intensitāte pēc darbiniekiem dažādos reģionos. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem zemākais bezdarba līmenis pērn bija Zemgalē – 6%, nedaudz augstāks Rīgā – 6,8%, bet augstākais Latgalē – 9,8%.
“Swedbank” prognozes liecina, ka ekonomikas aktivitāte šogad turpinās uzlaboties, un tas veicinās pakāpenisku bezdarba samazināšanos. Banka prognozē, ka bezdarbs vidēji būs ap 6,6%, gada pēdējā ceturksnī samazinoties līdz 6,4%. Nodarbināto skaits šogad varētu pieaugt pavisam nedaudz, līdzīgi kā pērn.
“SEB bankas” galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pērnā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, nodarbinātība saruka par 9300, un nodarbināti bija 882 800 iedzīvotāju. Nodarbinātības līmenis bija 64,8%, kas ir par 0,4 procentpunktiem zemāks nekā trešajā ceturksnī. Savukārt bezdarbs ceturtajā ceturksnī saruka par 0,2 procentpunktiem līdz 6,7%.
Ekonomists pauž, ka darba tirgus tendences gada nogalē atbilst sezonālajām svārstībām, kad aktivitāte nedaudz samazinās. Ņemot vērā aukstos laikapstākļus šī gada sākumā, būtiskas izmaiņas darba tirgū nav gaidāmas. Tomēr, atnākot siltākiem laikapstākļiem, darba tirgus atdzīvosies straujāk, un tas izteiktāk parādīsies otrā ceturkšņa datos.
“Sagaidāms, ka darbinieku pieprasījums augs būvniecībā un apstrādes rūpniecībā. Tāpat, aktivizējoties patēriņam, palielināsies arī pieprasījums pakalpojumu jomā. Ekonomikas izaugsmes paātrināšanās palielinās vajadzību pēc palīgspēkiem,” pauž Gašpuitis, norādot, ka sagaidāma bezdarba līmeņa mazināšanās, tomēr izmaiņas, visticamāk, nebūs straujas.
“Luminor Bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norāda, ka darba tirgus kopaina pērnā gada izskaņā pastiprina nozaru datu sūtītos signālus, proti, izaugsme šajā laikā, visticamāk, paātrinājās.
Vislielāko vērību parasti izpelnās bezdarba līmenis jeb darba meklētāju īpatsvars, kas gada laikā ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem līdz 6,7%. Ar aptauju jeb apsekojumu palīdzību izmērītais bezdarba līmenis jau vairākus gadus gandrīz nav mainījies, taču reģistrētais bezdarbs noturīgi samazinās.
“Var uzskatīt, ka vissvarīgākais ekonomikas veselības rādītājs darba tirgū ir strādājošo skaits, tas gada laikā ir pieaudzis par 15,6 tūkstošiem jeb 1,8%, kas ir straujākais kāpums kopš 2022. gada beigām, kad notika ekonomikas “brīvlaišana”,” pauž Strautiņš, piebilstot, ka ekonomiski aktīvo – strādājošo un darba meklētāju – skaits audzis gandrīz tikpat strauji – par 1,7%. Tātad augošās algas un sajūtas par darba iegūšanas iespējām veicina interesi par darba atrašanu. Likumsakarīgi, ka ekonomiski neaktīvo īpatsvars 15-74 gadus veco iedzīvotāju kopumā bija ļoti tuvu vēsturiskajam minimumam.
Ekonomists skaidro, ka nodarbinātības līmenis jeb strādājošo īpatsvars 15-74 gadus veco iedzīvotāju grupā ceturtajā ceturksnī nedaudz samazinājās sezonālu faktoru dēļ, bet 2025. gadā kopumā (64,5%) bija ļoti tuvu 2019. gadā reģistrētajiem 65%.
“Nodarbinātības līmenis sievietēm ir līdz šim augstākajā punktā, acīmredzot tāpēc, ka starplaikā nedienas piemeklējušas transporta nozari, kur pārsvarā strādā vīrieši, arī celtniecībai varētu būt labāki laiki, bet labi klājies, piemēram, medicīnas un komercpakalpojumu nozarēm,” pauž ekonomists.
Strautiņš norāda, ka Latvijas darba tirgū patlaban ir darbiniekiem salīdzinoši labvēlīga vide, vismaz salīdzinot ar to, kāds šis tirgus bijis vēsturiski.
Viņš pauž, ka nav lielu bažu par darba tirgus makroekonomisko vidi turpmākajos pāris gados. Savas prognozes nesen ir uzlabojušas gan Latvijas Banka, gan Finanšu ministrija. Iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad varētu būt 3%, un tas būtu labākais rezultāts kopš 2018. gada, izslēdzot pandēmijas radīto kraso svārstību periodu.
Strautiņš arī norāda, ka vienlaikus pasaulē pieaug bažas par darba tirgus nākotni saistībā ar tehnoloģiju, konkrēti mākslīgā intelekta (MI), attīstību. Latvijas darba tirgum ir divi iespējamie pamatscenāriji.
Pirmais ir pakāpenisku pārmaiņu scenārijs, kas pieņem, ka MI attīstība notiks tā, ka darba tirgus procesi neizies ārpus patlaban saprotamas realitātes rāmjiem. Bezdarba līmenis turpinās pakāpeniski samazināties, iedzīvotājiem turpinot pārvietoties uz ekonomiskās aktivitātes centriem, savukārt ekonomiskajai aktivitātei iespēju robežās pārvietojoties tuvāk iedzīvotājiem vietās, kur līdz šim darbavietu skaits bijis nepietiekams. Šādu iespēju sniedz rūpniecības attīstība, kas spēj darboties ģeogrāfiski izkliedētāk nekā eksportējošās pakalpojumu nozares.
“Pie līdzšinējām demogrāfiskajām tendencēm grūti cerēt uz strauju strādājošo skaita pieaugumu, taču vēl dažus gadus ir iespēja izvairīties no strādājošo skaita samazināšanās,” pauž Strautiņš. Viņš skaidro, ka par spīti iedzīvotāju kopskaita sarukumam strādājošo skaits Latvijā gandrīz nav mainījies salīdzinājumā ar 2012. gadu, kad ceturtajā ceturksnī strādāja 893 000 cilvēku jeb par 1% vairāk nekā pērnā gada beigās. Latvijas ekonomiskās aktivitātes līmenis vēl atpaliek no Eiropas un arī Baltijas valstu labākajiem rādītājiem. Ekonomikas izaugsme var mainīt demogrāfiju, ja politiķi to atļaus. Lietuvā laikā kopš 2012. gada strādājošo skaits ir audzis no 1,27 līdz 1,46 miljoniem cilvēku.
Strautiņš norāda, ka ir iespējams arī straujāku pārmaiņu scenārijs, ko noteiks tehnoloģiju attīstība. Pasaulē vienlaikus aug bažas un cerības par to, kā darba tirgu mainīs MI. Ir cerības, ka atkārtosies iepriekšējo tehnoloģisko revolūciju pieredze – nelabvēlīgā ietekme būs tikai īslaicīga vai lokāla. Taču nekad vēl lēcienveidīgas darba ražīguma pārmaiņas, kādas varētu radīt MI, nav notikušas tik plašā nozaru spektrā. Valstīs, kas tehnoloģiju attīstības ziņā kopumā apsteidz Latviju, jau parādās brīdinoši signāli, piemēram, sarūkoši darba piedāvājumi un algu līmenis augstskolu beidzējiem. Iespējams, ka būs nepieciešami līdz šim plaši neizmantoti politikas instrumenti, kā, piemēram, universālais pamatienākums.
Jau ziņots, ka Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināti 883 100 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 64,5%, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.
Vienlaikus nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem pagājušajā gadā palielinājies par 0,6% jeb 5600. Lielākais nodarbināto skaita palielinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs.
