Ekonomisti: Tuvākajos gados Latvijas darba tirgus turpinās uzsilt

Tuvākajos gados Latvijas darba tirgus mērenā tempā turpinās uzsilt, komentējot Centrālās statistikas pārvaldes datus par nodarbinātību, norāda banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs aģentūrai LETA pauda, ka “ziema pēkšņi ir pacēlusi galvu, un kustība darba tirgū šobrīd sastingst”. Neskatoties uz ekonomiskās situācijas uzlabojumu mazumtirdzniecībā un rūpniecībā 2024.gada nogalē, darba tirgū vērojams neliels atslābums.

Viņš norādīja, ka pakalpojumu nozarē saglabājas visaugstākais optimisms par nodarbinātību tuvākajos mēnešos, par ko liecina arī darba devēju aktīvāka vakanču publicēšana šajā nozarē, neskatoties uz zemāku darbaspēka trūkumu nekā būvniecībā un rūpniecībā 2024.gada beigās. Augstāks darbaspēka trūkums un zemākas nodarbinātības gaidas rūpniecībā un būvniecībā var norādīt uz strukturālām nepilnībām darba tirgū, proti, uzņēmums nevar atrast kandidātu ar atbilstošām prasmēm.

Migunovs skaidroja, ka kopumā nodarbinātības gaidu kritums šā gada janvārī norāda uz to, ka uzņēmēji paliek piesardzīgi un turpina konsolidēt savus resursus, ko var novērot arī citos statistikas datos. Piemēram, ja notiek mazāk ekonomiskās darbības, lai ietaupītu uz darbaspēka izmaksām, uzņēmumi samazina nodarbināto skaitu. Lai saglabātu elastību, uzņēmumam ir iespēja aktīvāk samazināt tieši pilnā laika nodarbinātību, kad tas ir izdevīgi, ņemot vērā obligātās minimālās sociālās iemaksas. Uz kopumā nemainīgām darbaspēka pieprasījuma tendencēm 2024.gada nogalē norāda arī vakanču dati – lai arī jaunās vakances decembrī nedaudz pieauga, vakanču kopējais skaits saglabājas stabils.

“Lai arī pēdējie dati pagaidām neliecina par būtiskām pārmaiņām darba tirgū, uzlabojumi var iestāties ar novēlojumu pēc ekonomiskās izaugsmes atsākšanās, kura ir prognozējama šogad,” norādīja Latvijas Bankas ekonomists, skaidrojot, ka tiklīdz stabilizēsies ārējā vide un pieaugs ārējais pieprasījums, eksportējošie uzņēmumi sāks gan pielietot uzkrātās darbaspēka rezerves, gan meklēt jaunus darbaspēka resursus, pat neskatoties uz joprojām strauju darbaspēka izmaksu kāpumu.

Savukārt “SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka bezdarba pieaugums gada beigās ir ierasta sezonālā svārstība, kas augstāko punktu sasniedz janvārī un februārī. To apstiprina jau pieejamie dati par reģistrēto bezdarbu janvārī, kas, salīdzinot ar decembri, ir audzis līdz 5,5%.

Viņš skaidroja, ka pēc Covid-19 laika posma sezonālā bezdarba pieauguma vilnim ir tendence noplakt. Tādejādi sagaidāms, ka gada pirmajā ceturksnī bezdarba pieaugums būs neliels un jau sākot ar otro ceturksni bezdarbs atsāks rukt. Ekonomikas perspektīvu nenoteiktības dēļ uzņēmēji saglabās piesardzību jaunu darbinieku uzņemšanā. Lai arī izaugsmes korekcijas tuvākajiem diviem gadiem vairumā gadījumā ir koriģētas uz leju, šogad un nākamgad izaugsme būs labāka par pērn iespēto un darba tirgus mērenā tempā turpinās uzsilt.

“Uz izmaiņām darba tirgū lielu ietekmi atstās būvniecības un apstrādes rūpniecības atgūšanās temps. Savukārt uz vairākām nozarēm, tostarp tranzītu, noteiktiem pakalpojumiem, negatīvu ietekmi turpinās veidot sadarbības sašaurināšana vai pārtraukšana ar Krieviju un Baltkrieviju,” pauda Gašpuitis.

Viņš piezīmēja, ka bezdarba līmenis – 6,9% ir noteikts iedzīvotājiem vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem. Lai arī nākotnē darbspējas vecums pieaugs, pašreizējai situācijai atbilstošākā vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem bezdarba līmenis ceturtajā ceturksnī bija augstāks – 7,2%. Sieviešu bezdarba līmenis bija 5,8%, kamēr vīriešiem – 8,5%, norādot uz darbaspēka potenciālu un gaidām uz izaugsmes, īpaši būvniecības un apstrādes rūpniecības, atgūšanos.

“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka darba tirgū pārmaiņas notiek, bet pamazām. “Izslēdzot pandēmijas iekustinātās darba tirgus šūpoles, varētu teikt, ka bezdarba līmenis praktiski nav mainījies kopš 2018.gada,” pauda ekonomists, skaidrojot, ka bezdarbs ir diezgan zems pat pēc ļoti viduvēja ekonomikas kopējā snieguma perioda. Pērn bezdarbs pieauga par 0,4 procentpunktiem, sasniedzot 6,9%, kas nav dramatiski slikta ziņa, zinot datu kopainu. Reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn palika gandrīz nemainīgs, bet tehnoloģiju attīstība un ekonomikas strukturālās pārmaiņas nemitīgi samazina cilvēku skaitu, kas nepieciešams tās pašas pievienotās vērtības radīšanai. Varbūt bezdarbs būtu audzis straujāk, ja vien uzņēmumi “nepieturētu” darbiniekus, zinot, ka viņus vēlāk var būt grūti atrast.

Lai arī nav garantēts, ka ekonomikas vājuma periods Latvijā beigsies, ir labas cerības, ka tas notiks labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ – būs lielāka Eiropas Savienības (ES) fondu aprite, Eiropas bruņošanās paātrinās eksporta tirgu attīstību, pirktspējas pieaugums un procentu likmju samazināšanās stimulēs patēriņu. “Nekas nav garantēts, taču ir uzkrāts daudz degvielas izaugsmes paātrinājumam pēc ilgstošas vilšanos virknes – tā var tikt izlietota strauji, un tas sildīs darba tirgu,” pauda Strautiņš.

Viņš norādīja, ka visinteresantākās sekas radīs papildu naudas ieplūšana celtniecībā. Samazināsies neparasti lielā starpība starp vīriešu un sieviešu bezdarbu, kas ir attiecīgi 8,0% un 5,8%. Tas arī palīdzēs mazināt vēl atlikušo strukturālā bezdarba ģeogrāfisko komponenti, jo daudzi celtnieki gatavi ilgstoši strādāt tālu no mājām. Būs arī daudz ārvalstu imigrantu, kas centīsies izmantot šīs iespējas. Būs vairāk diskusiju par tēmu – cik lielā mērā viņiem to ļaut. Jau šobrīd interese par iespēju strādāt Latvijā pieaug, uzņēmumi ziņo par cilvēkiem no “eksotiskām” valstīm, kas nāk jau ar labām valodas zināšanām un gatavi strādāt profesijās ar augstu pievienoto vērtību.

Kā skaidroja Strautiņš, sagaidāms, ka darba tirgū notiks tas, kas notiek katlā, pieaugot temperatūrai – tajā ūdens sāk kustēties straujāk. Cilvēki straujāk pārvietosies starp nozarēm, straujāk pārvietosies starp apdzīvotajām vietām. Rīgas reģions ir un paliks galvenais celtniecības poligons, taču interesantas ziņas būs arī no citām vietām. Valmiera un Liepāja ir pilsētas ar jau ļoti siltiem darba tirgiem, kuriem pamatīgs pārbaudījums būs vairāku jaunu rūpnīcu centieni aizpildīt štata vietas. Strauji mainīsies priekšstati par to, cik noteikta veida darbs ir vērts. Straujāk griezīsies arī darba ražīguma skaitītājs, jo mazāk ražīgie uzņēmumi būs spiesti aiziet no tirgus. Zemāku algu nozares, kā mazumtirdzniecība, kas nekur nevar aiziet, turpinās celt ražīgumu, palielinot pašapkalpošanās lomu un automatizējoties.

Strautiņš norādīja, ka iepriekš teiktais ir vērtējums par kopējo izmaiņu virzienu vairāku gadu laikā. Savukārt 2025.gadā var būt daži disonējoši pavērsieni. Kādu laiku algu kāpums bremzēsies. Sabiedriskais sektors nospieda pamatīgu bremzi 2025.gada valsts budžetā, bet privātais sektors algu palielinājuma gaidas dzesēja jau 2024.gadā. Vispārējā piesardzība ir nedaudz ietekmējusi arī nodarbinātības līmeni. Tas pērn kopumā samazinājās par 0,2 procentpunktiem, bet ceturtajā ceturksnī pat par 0,6% un bija zemākais kopš 2022.gada sākuma.

“Luminor Bank” ekonomists prognozē, ka 2025.gada laikā pieprasījums pēc darbiniekiem pakāpeniski pieaugs, un 2026.gadā atalgojuma kāpums atkal paātrināsies. Arī inflācija šogad būs augstāka nekā pērn, un būs tuvu 3%. Tas gan palīdzēs palielināt uzņēmumu apgrozījumu, gan veicinās algu palielināšanas prasības.

“Ir ticami, ka pirmo reizi kopš 2019.gada bezdarbs Latvijā kļūs zemāks nekā vidēji ES. Sagaidāms, ka šogad vidējais bezdarba līmenis būs ap 6,2%, bet nākamgad jau pazemināsies līdz apmēram 5,5%,” pauda Strautiņš.

Foto:db.lv