Ekrānierīces vismaz piecas stundas dienā lieto teju katrs piektais
jaunietis vecumā no 13 līdz 17 gadiem, secināts “Centrs Dardedze” un AS
“Latvijas Valsts meži” pasūtītajā vecāku aptaujā.
Apskatot ekrānierīču lietošanas paradumus dažāda vecuma bērnu vidū,
noskaidrots, ka jaunieši 13-17 gadu vecumā šīs ierīces lieto visbiežāk –
38,4% šo bērnu ekrānierīces lieto no trim līdz piecām stundām dienā.
Tikpat bērnu ekrānierīces izmanto vienu līdz trīs stundas dienā, taču
vēl 18,6% jauniešu krānierīces lieto vairāk nekā piecas stundas dienā.
Vairāk nekā puse jeb 66,6% bērnu vecumā no deviņiem līdz 12 gadiem
ekrānierīces lieto līdz trim stundām dienā, taču ceturtdaļa šajā vecumā
esošu bērnu šīs ierīces lieto ilgāk – līdz piecām stundām dienā. Vēl
nepilni 8% tās lieto ilgāk par piecām stundām dienā.
81,6% bērnu vecumā no četriem līdz astoņiem gadiem dienā ekrānierīces
lieto līdz trim stundām, savukārt vēl 1,1% tās neizmanto nemaz. Divreiz
vairāk jeb 2,3% šajā vecumā esošu bērnu ekrānierīces lieto vairāk nekā
piecas stundas dienā.
Taču mazuļu līdz trīs gadu vecumam vidū katrs ceturtais ekrānierīces
neizmanto nemaz. Vēl tikpat bērnu šajā vecumā ekrānierīces lieto mazāk
par vienu stundu dienā. Vairāk nekā trešdaļa (37,5%) mazu bērnu
ekrānierīces izmanto līdz trim stundām dienā, taču vairāk nekā trīs
stundas, daļai pārsniedzot arī piecu stundu robežu, dienā kopumā izmanto
aptuveni astoņi procenti bērnu vecumā līdz trim gadiem.
Aptaujā noskaidrots, ka, bērniem pieaugot, arvien mazāka ir vecāku
kontrole par bērnu erkānierīču lietošanu – ja mazuļu līdz trīs gadu
vecumam ekrānierošu lietošanu nekontrolējot tikai 1,7% vecāku, tad 13-17
gadus vecu pusaudžu vidū tas netiek kontrolēts jau 53,7% gadījumu.
Arī paši vecāku vidū ekrānierīces ārpus darba atņem daudz laika, ko
varētu pavadīt kopā ar bērniem, secināts aptaujā. Puse vecāku ārpus
darba ekrānierīces lieto no vienas līdz trim stundām, 18,8% – līdz
piecām stundām, savukārt 17,8% vecāku ekrānierīcēm ārpus darba laika
velta vismaz piecas stundas. Tikai 0,2% aptaujāto vecāku atzina, ka
mājās viņi neizmanto ekrānierīces.
Eksperti atgādina, ka laiks, kas tiek pavadīts, skatoties ekrānā, var
negatīvi ietekmēt bērna attīstību un nozīmīgu prasmju apgūšanu.
Neiroloģe Sandra Vestermane uzsver, ka bērns pirmajos dzīves gados
iemācās tikai to, ko pats pieredz realitātē. Vecumā līdz trīs gadiem
bērna smadzenēs visintensīvāk attīstās uztveres, valodas, kustību
prasmes, kā arī stresa apstrādes, sevis nomierināšanas, impulsu
kontroles un empātijas spējas, savukārt, apmēram 4-5 gadu vecumā galvenā
apgūstamā prasme ir mijiedarbība ar citiem cilvēkiem, spēja pielāgoties
sabiedrībai, dalīties un darboties komandā.
Viņa skaidroja, ka, ja bērns neapgūst noteiktas prasmes atbilstošajā
vecumā, vēlāk viņš var nespēt šo laiku atgūt. Tipiski bērnu attīstības
problēmas tiek novērotas skolā, kad atklājas grūtības lasīt, rakstīt un
noturēt uzmanību, kā arī sadarboties ar citiem bērniem. Bērnu filmiņas
un spēles tiek veidotas tā, lai bērnus “ievilktu” un tajās tiktu
pavadīts pēc iespējas ilgāks laiks, kas rada risku patiešām palaist
garām būtiskus attīstības posmus, kam ilgtermiņā var būt nopietnas
veselības un sociālas sekas, norādīja neiroloģe.
“Centra Dardedze” psiholoģe Daina Dziļuma norāda, ka ar ekrāniem
vecāki mēdz ātri risināt tūlītējas vajadzības – iegūt brīvu laiku vai
nomierināt bērnu, kaut ko no bērna panākt. Taču rezultātā ar laiku rodas
lielākas problēmas – vecākiem kļūst arvien grūtāk kontrolēt bērna
lietoto ekrānierīču saturu un radīto ietekmi, kā arī konsekventi ievērot
konkrētus noteikumus. Tas attiecas uz jebkura vecuma bērnu – ja
ekrānierīces ir kļuvušas par bērna galveno interešu objektu, viņš zaudē
ne vien iespēju apgūt un trenēt emociju un uzvedības pašregulācijas
prasmes, bet arī ļoti nozīmīgu saskarsmi ar saviem tuvākajiem.
Lai aicinātu ģimenes izvērtēt savus ekrānierīču lietošanas ieradumus
un vairāk laika pavadīt kopā, ar nedalītu uzmanību, “Centrs Dardedze” un
AS “Latvijas Valsts meži” aicina vecākus un bērnus atsaukties
izaicinājumam “Vesela diena” bez ekrāniem, un 20.maijā kopīgi atpūsties
valsts mežos.
Aptauja veikta šī gada aprīlī, tajā piedaloties 404 respondentiem – vecākiem, kuriem ir bērni vecumā līdz 17 gadiem.
