www.bauskasdzive.lv
Aizvadītā gada izskaņā Eiropas dabasgāzes vairumtirgū cena kritās, un to ietekmēja patēriņa samazinājums, resursa dārdzība, energotaupības un energoefektivitātes pasākumi, kā arī īpaši strauja AER jaudu būvniecība. Tomēr joprojām dabasgāzes tirgū jābūt piesardzīgiem, turklāt prognozēt gāzes cenu tendences ir kļuvis teju neiespējami, portālu informēja uzņēmuma “Latvenergo” vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova.
Viņa atklāja, ka 2022.gada decembra vidū Eiropas dabasgāzes vairumtirgū cena strauji kritās no vidēji 140 EUR/MWh līdz 80 EUR/MWh. 2023.gada janvārī nākamā mēneša līguma cena svārstījusies no 55 EUR/MWh līdz 77 EUR/MWh. “Atceroties dabasgāzes pīķa cenas virs 300 EUR/MWh 2022.gadā, tomēr jāsaka – vēl joprojām arī šī brīža cenas joprojām ir divas reizes augstākas nekā vēsturiski 10 gadu vidējais līmenis ap 30 EUR/MWh.
Patēriņš ir būtiski sarucis gan rūpniecībā, gan pakalpojumos, gan arī privātajā sfērā, ko nosaka gan ekonomikas tempa kritums, resursu dārdzība, energotaupības un energoefektivitātes pasākumi, un it īpaši nemitīgi strauja AER jaudubūvniecība. Globālajā tirgū dabasgāzes piedāvājums sedz aktuālo pieprasījumu, piemēram, Ķīnā dabasgāzes krājumi ir augstā līmenī, un rūpniecības patēriņš vēl nav uzņēmis pilnus apgriezienus pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas. Eiropa aktīvi pārplāno bilanci un turpina papildināt sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) iepirkumus, līdz ar to SDG kravas dodas uz Eiropu, tur veidojot arvien lielāku dabasgāzes piedāvājumu, kopsummā sniedzot Eiropai alternatīvu – atsakoties no Krievijas piegādēm un dabasgāzes krātuves aizpildot virs 95%, kā arī sasniedzot reģiona apgādes drošību šī gada ziemai.
Janvāra sākumā Eiropā dabasgāzes krātuvju aizpildījums bija 82%, kas ir gandrīz divas reizes augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn, kad aizpildījums bija 47%, šogad līmenis ir virs pēdējo piecu gadu vidējā aizpildījuma, kas ir 63% atzīme,” situāciju ataino R. Prohorova.
Viņa atzīmē, ka būtisks faktors, kas ietekmē dabasgāzes cenu, šī gada ziemas sezonā ir netipiski silti laikapstākļi Eiropā, kas noteica dabasgāzes pieprasījumu galvenokārt siltumenerģijas izstrādē. Janvāra sākumā vairākās Eiropas valstīs, tai skaitā arī Latvijā, tika pārspēti vēsturiskie siltuma rekordi, līdz janvāra vidum gaisa temperatūra kontinentā bija vidēji +2° C līdz +7° C virs normas (atsevišķās dienās maksimāli pat līdz neticamiem +20° C virs normas).
“Vienlaikus kopā ar temperatūras svārstībām janvārī periodiski guvām arī vēja izstrādi virs sezonālās normas, kas, piemēram, Vācijā sasniedza 50 GWh stundā, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā sezonālā norma – ap 20 GWh. Ja laiks ir silts un vējains, tad siltuma pieprasījums ir zems, elektroenerģija tiek ražota vēja turbīnās, un fosilo kurināmo energoresursu pieprasījums atkāpjas par aptuveni 20% līdz 35% pret 10 gadu vidējo līmeni.
Šobrīd tirgus dalībniekiem ir radusies pārliecība, ka “panika dabasgāzes tirgū”, ko mēs piedzīvojām iepriekšējā gadā, ir beigusies, un šī gada ziemas sezonai Eiropa ir nodrošinājusies ar dabasgāzi, tomēr joprojām jābūt brīdinoši piesardzīgiem, jo krīze, ko ir izraisījis Krievijas karš Ukrainā, ir vēl tālu no noslēguma.
Daudzo neskaidrību dēļ Eiropā, kur dabasgāzes patēriņā liela ietekme ir laikapstākļiem un piegādes stabilitātei, kā arī politiskajiem notikumiem, prognozēt cenu tendences ir kļuvis teju neiespējami,” norādīja “Latvenergo” tirdzniecības analītiķe.
Foto: Publicitātes foto
Reklāma