Strādājošie ar vidējo algu Rīgā 2011.gada pēdējā ceturksnī varēja atļauties iegādāties 45 kvadrātmetru lielu dzīvokli, savukārt Latvijas reģionos strādājošie var atļauties iegādāties pat 68,9 kvadrātmetrus plašu dzīvokli.Kā secināts “SEB Mājokļu pieejamības indeksā”, pie vidējās darba samaksas un pašreizējām dzīvokļu cenām Vidzemē indeksa vērtība sasniedz 57,7 kvadrātmetrus, Zemgalē – 66 kvadrātmetrus un Kurzemē – 66,5 kvadrātmetrus. Savukārt no reģioniem vislielākā mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir Latgalē – 68,9 kvadrātmetri. Pētījums balstīts uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par neto algām 2011.gada pēdējā ceturksnī – Rīgā 384 lati, Vidzemē – 270 lati, Kurzemē – 291 lats, Zemgalē – 283 lati, bet Latgalē – 243 lati. “SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis stāstīja, ka gada laikā “SEB Mājokļu pieejamības indekss” Rīgā audzis no 44,4 kvadrātmetriem 2010.gada pēdējā ceturksnī līdz 45 kvadrātmetriem pagājušā gada nogalē. Indeksa vērtības pieaugumu sekmēja neto darba samaksas palielināšanās par 4,1% un sērijveida dzīvokļu cenu kritums par 3,1%. Savukārt divi pārējie faktori darbojās mājokļu pieejamības mazināšanās virzienā – kredītprocentu likme gada laikā palielinājusies par 0,14 procentpunktiem, bet patēriņa cenu līmenis pieaudzis par vidēji 4,3%. Ja salīdzina mājokļu pieejamību Rīgā un reģionu centros, strādājošie reģionos var atļauties iegādāties platības ziņā lielāku mājokli nekā galvaspilsētā. Pie vidējās darba samaksas un pašreizējām dzīvokļu cenām Valmierā un Cēsīs mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir par aptuveni 28% lielāka nekā Rīgā un 2011.gada nogalē sasniedza 57,7 kvadrātmetrus. Vēl augstāka mājokļu pieejamība ir Jelgavā un Bauskā, kā arī Ventspilī un Liepājā, kur mājokļu pieejamības indekss sasniedz attiecīgi 66 kvadrātmetrus un 66,5 kvadrātmetrus. Savukārt no reģioniem vislielākā mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir Daugavpilī un Rēzeknē, kur pērn tā bija 68,9 kvadrātmetri, kas nozīmē, ka strādājošie ar vidējo algu, neuzņemoties pārlieku lielu finansiālo risku, šajā reģionā var atļauties iegādāties lielu mājokli. “Salīdzinot mājokļu pieejamības indeksa datus reģionu griezumā, papildus jāņem vērā vēl citi faktori, piemēram, nodarbinātība un bezdarbs, komunālo maksājumu apmēri. Reģionos, īpaši Latgalē, bezdarba līmenis ir augstāks nekā galvaspilsētā, līdz ar to arī procentuāli mazāk ir to iedzīvotāju, kuri var saņemt kredītu mājokļa iegādei un var atļauties iegādāties mājokli īpašumā. Arī komunālo pakalpojumu izdevumi ir atšķirīgi dažādos Latvijas reģionos – lielāki ikmēneša maksājumu par siltumu vai karsto ūdeni negatīvi ietekmē mājokļu pieejamību,” sacīja Rudzītis. “SEB Mājokļa pieejamības indekss” ir dzīvokļu pieejamības kvantitatīvais rādītājs, kas tiek noteikts, ņemot vērā četru faktoru – nekustamā īpašuma cenu, ienākumu, procentu likmju un patēriņa cenu – ietekmi.
