Eksperts: Interese par zaļo enerģiju un tās ražošana pieauga tad, kad biržā uzkāpa elektrības cenas

AS “Latvenergo” piederošais elektroenerģijas sistēmas operators “Sadales tīkls” plāno paaugstināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%. Tarifa kāpumu iecerējusi arī kompānija “Augstsprieguma tīkls”, kuru akciju vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija. Tarifa pieauguma kritiķi norāda, ka mājsaimniecības, uzstādot saules paneļus, tika piespiestas palielināt pieslēguma jaudu, lai varētu saņemt valsts atbalstu, bet tagad būs spiestas maksāt vairāk. Vai valsts vārdi par zaļo kursu saskan ar darbiem?

Enerģētikas konsultants Gatis Ābele laikrakstam “Kurzemes vārds” norāda, ka elektroenerģijas sadales tarifs īsti nav tas, kas palielina vai samazina vēlmi ražot zaļo enerģiju. Strauja interese par zaļo enerģiju un tās ražošana pieauga tad, kad biržā uzkāpa elektrības cenas.

Viņš uzskata, ka sadales jeb sistēmas tarifs ir margināla lieta – tas neizšķir to, vai kāds izvēlas investēt zaļajā enerģijā vai nē. “Šajā gadījumā visu nosaka esošā un turpmākajos gados paredzamā elektroenerģijas biržas cena.

Taču ar zaļo kursu pakāpeniski būtu jānonāk līdz tam, lai rūpnieciskie patērētāji un mājsaimniecības atsakās no dabasgāzes, uzstādot siltumsūkņus. Un šajā kontekstā tarifiem ir liela nozīme.

Augsti sistēmas tarifi mazina vēlmi vairāk izmantot elektroenerģiju, un, ja valsts uz tā rēķina vēl grib nopelnīt milzīgas dividendes, tad tomēr ir jāizvēlas – gribam, lai ekonomika kļūst vairāk elektrificēta, attiecīgi zaļāka un modernāka, vai arī ir vēlme īstermiņā aizpildīt budžetu.

Tas, ko dara Finanšu un Ekonomikas ministrijas, piemēram, vasarā lobējot šo atslēgas jeb mugurkaula elektroenerģijas tīkla uzņēmumu papildu peļņu, lai varētu izņemt lielākas dividendes, ir pilnīgi ārprātīgi un pretrunā ar to, ko vismaz deklaratīvi saka politiķi un ierēdņi, proti, ka gribam virzīties uz zaļāku enerģiju.

Ja “Sadales tīklu” un “Augstsprieguma tīklu” saskatītu kā iespēju iegūt milzīgas dividendes no patērētājiem, tad tas nebūt neveicinās patērētāju vēlmi vairāk izmantot elektroenerģiju citu fosilo resursu vietā. Līdz ar to šeit vārdi ar darbiem kopā neiet.

Valstij joprojām ir iespēja atteikties no šīm dividendēm un atgriezt tās abos minētajos uzņēmumos, lai tiem vismaz puse no sadales tarifa pieauguma nebūtu vajadzīga.

Turklāt abi šie uzņēmumi viens otru dublē, līdz ar to gan “Sadales tīkls”, gan “Augstsprieguma tīkls” būtu jāreorganizē, apvienojot vienā kompānijā. Piedevām vēl personāla izmaksas, vismaz “Augstsprieguma tīkla” gadījumā, ir pilnīgi atdotas arodbiedrībām, un ar koplīgumu noteikts, ka jebkurš darbinieks katru gadu var saņemt algas pielikumu inflācijas apmērā,” savu viedokli pauž G. Ābele.