Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Elejas vidusskolu klusām likvidē? Skolotāji un vecāki ceļ trauksmi un trešdien piketēs pie Jelgavas novada domes ēkas

Elejas vidusskolas vadība un pedagogi, iestājoties pret lēmumu, kas tiek virzīts uz Jelgavas novada domes sēdi rīt, 26.februārī, sagatavojuši kolektīvo iesniegumu to apturēt, kā arī aicinājuši uz sabiedriski aktīvu pilsonisko līdzdalību kā vecākus ikvienam skolas audzēknim, tā Elejas, Vilces, Sesavas iedzīvotājus kopumā – iestāties pret Jelgavas novada domes virzīto politiku, ar kuru plānveidā un slēpti tiek gatavota augsne Elejas vidusskolas lēnai likvidēšanai un vēl citu Jelgavas novada izglītības iestāžu, iespējams, līdzīgam liktenim, portālu informēja Elejas vidusskolas direktora vietniece Ivita Lejava Majore.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņa atklāja, ka nepilnu divu dienu laikā 1044 Jelgavas novada iedzīvotāji, tostarp pedagogi un skolēnu vecāki, parakstījuši kolektīvo iesniegumu. Šodien skolas vadība ar to vērsās pašvaldībā, pieprasot apturēt lēmumprojektu, savukārt pedagogi ir pieteikuši protesta piketu, kas notiks rīt pie Jelgavas novada pašvaldības ēkas.

Ivita Lejava Majore norāda, ka Jelgavas novada dome pagājušajā nedēļā Izglītības un kultūras jautājumu komiteju sēdē un Finanšu komiteju sēdē izskatīja lēmumprojektu “Par Jelgavas novada pašvaldības dibināto izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu”, ar kuru dome vēlas izpildīt prasības ES Kohēzijas programmas nosacījumos un, lai pretendētu uz projekta potenciāli pieejamo finansējumu atsevišķām mācību iestādēm, apzināti un slēpti – bez sabiedrības iesaistes un ignorējot novada izglītības stratēģiju kā plānošanas dokumentu, kā arī skolas izglītības kvalitātes rādītājus, grasās Elejas vidusskolai, Kalnciema vidusskolai noteikt pārejas periodu, kas pirmšķietami jau ir apzināti soļi mazināt šo skolu statusu novada vispārējo izglītības iestāžu tīklā un nošķirt šīs skolas gan no projekta finansējuma, gan liegt ieņemt līdzvērtīgu vietu starp citām Jelgavas novada vidusskolām, kam atbilstoši novada izglītības stratēģijai ir potenciāls tikt attīstītām un saglabātām novadā.

Elejas vidusskolas vadība atzīmē, ka lēmumprojekts ir uzskatāms ne tikai par ārkārtīgā steigā gatavotu dokumentu, bet gan apzināti politiski tendenciozu, ko atklāja Izglītības un kultūras komiteju sēdes deputātu debates – lai Ozolnieku vidusskola varētu pretendēt uz ES projektu finansējumu STEM kabinetu izbūvei, tiek “radīta augsne un nogriezts potenciāls” Elejas vidusskolai līdzīgā veidā gan pretendēt uz finansējumu, gan savu izaugsmi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

 Lēmumprojekta formulējums jau priekšlaikus paredz, ka Elejas vidusskola un Kalnciema vidusskola ierindojamas starp tām, kas it kā neizpilda vidusskolas kvantitatīvos kritērijus. Taču Jelgavas novada izglītības ilgtermiņa stratēģija, kur kalkulēti gan dati, gan prognozes, apstiprina četru Jelgavas novada vidusskolu potenciālu, turklāt Elejas vidusskola uzrāda augstākos izglītības kvalitātes rādītājus.

“Es saprotu, ka šāda steiga izriet no valsts līmenī tikai pirms mēneša – 28.janvārī pieņemtajiem MK noteikumiem, kas spiež pašvaldības – mēneša laikā – līdz 28.februārim pieņemt lēmumus, lai kvalificētos Kohēzijas fonda līdzekļiem. Taču ES finansējums nevar būt par domokla zobenu, lai bez pienācīgas izvērtēšanas, pedagogu un skolēnu vecāku viedokļa noskaidrošanas, debatēm un korektu datu salīdzināšanas dome pēkšņi pieņemtu lēmumu par dažu skolu lēnu likvidēšanu, lai kāda cita skola tiktu pie līdzekļiem.

Pašvaldība nedrīkst ignorēt jau izstrādāto izglītības stratēģijas dokumentu un nedrīkst ignorēt arī Elejas skolas attīstības ieceres, kas visas iekļautas investīciju plānā. Gan STEM kabinetu izbūve, gan sporta halles būvniecība Elejas vidusskolas attīstībai ir tikpat lielā mērā būtiskas vajadzības, kā par savām vajadzībām iestājas Ozolnieku vidusskola. Ar ko šī skola ir īpašāka novadā, lai politiķi pēkšņi ignorētu visus faktus un Elejas vidusskolai noteiktu citu likteni?” jautā Elejas vidusskolas direktores vietniece Ivita Lejava Majore, kas aicinājusi skolas vadību iestāties pret šādu lēmumprojektu un rosina domes deputātus domāt stratēģiski ilgtermiņā nevis “valdības izmestā burkāna kategorijās”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņa arī rosinājusi pašvaldību vērtēt Elejas vidusskolas pastāvēšanu kā visas Jelgavas novada dienvidu puses gan drošības, gan attīstības priekšnoteikumu, jo skolas statusa samazināšana arī pašiem iedzīvotājiem raida signālu par nepieciešamību savu jauniešu izaugsmei meklēt citu dzīvesvietu.

Elejas vidusskolas vadība ar savu iesniegumu vērsusies pašvaldībā otrdienas pēcpusdienā. Domes sēde ar konkrētā lēmumprojekta izskatīšanu gaidāma 26. februārī pulksten 14. Šajā pat laikā Elejas vidusskolas pedagogi pieteikuši arī piketu pie Jelgavas novada domes. Foto: jelgavasnovads.lv

Elejas vidusskola vidējās izglītības posmā īsteno “Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam” par prioritāru noteikto STEAM izglītību. Tiek īstenoti 2 programmas virzieni – bioloģija, ķīmija, sociālās zinātnes un dizains un tehnoloģijas, ķīmija, sociālās zinātnes, ir pilnībā nodrošināti atbilstoši pedagogi un materiāltehniskie resursi, iespējams paplašināt augstākā līmeņa priekšmetu piedāvājumu ar fiziku un angļu valodu. Skolēni sasniedz valsts vidējā līmeņa rezultātus centralizētajos eksāmenos, vairāk nekā 60% absolventu katru gadu iestājas augstskolās, sekmīgi studē, absolvē augstākās mācību iestādes. Mācību laikā skolēni ar labiem panākumiem piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs, starptautiskajos Erasmus+ projektos. Elejas vidusskola ir vienīgā skola Jelgavas novadā, kurā skolēni, gatavojoties studijām, izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus un iegūst godalgotas vietas Zemgales reģiona skatē, kuru organizē LBTU.

Izglītības un zinātnes ministrijas gatavotais jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “Programma skolā” valdībā vēl nav apstiprināts. Saskaņā ar to Elejas vidusskolai vidējās izglītības programmā jāsasniedz kritērijs – 60 skolēni. Pašlaik Elejas vidusskolā kopumā mācās 332 skolēni, vidusskolas posmā – 35, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašlaik izpilda vidusskolas posmam nepieciešamo kritēriju. Sākot ar 2027. gada 1. septembri, skolēnu skaita prognoze Elejas vidusskolā uzrāda pozitīvi pieaugošu tendenci. Attiecīgi Elejas vidusskola uzskata, ka ir nekorekti nākotnes dokumenta kritērijus piemērot pirms to normatīvās apstiprināšanas.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (13)

  1. Vai mēs pēc gadiem stipri nenožēlosim to, ka neesam aktīvi aizstāvējuši un tik vieglu roku pieļaujam skolu reorganizācijas tikai tāpēc, ka IZM izdomā kritērijus ??? Skolas , kurām būtu potenciāls augt, nodrošināt ne-konveijera izglītības apstākļus.
    Ir atkal iegriezta valsts politika, kad, piesolot nelielu burkāniņu – lasi, kāda nebūtiska projekta finansējumu, visām pašvaldībām tiek pieprasīts skolu optimizācijā skaitīt savus skolēnus un jau laikus upurēt, atteikties no konkrētu skolu ilgtermiņa attīstības.
    Jelgavas novads vēl tikai pērn izstrādāja ilgtermiņa stratēģiju, attīstības programmu un stratēģiju ekosistēmu izglītības jomai – kas nozīmē – sīki un smalki analizēja dzimstības rādītājus, kalkulēja skolu reitingus un izglītības kvalitāti, lai, sakārtojot skolu tīklu, ļautu iedzīvotājiem paļauties un noticēt, ka Jelgavas novadam būs četras stipras vidusskolas – Elejas vidusskola, Kalnciema vidusskola, Ozolnieku vidusskola un tālmācības vidusskola. Pašvaldība ir ieguldījusi iestāžu modernizācijā un apzinās, ka turpmāk šīs skolas stiprinās. Taču nu valsts izsludina projektu, uz kura “uzķeras” tuvredzīgākie. Tiek pastumta malā ilgtermiņa izstrādātā stratēģija, pēkšņi tā tiek ignorēta, lai pieprasītu konkrētu esošo skolēnu skaitu vidusskolā un nekavējoties liktu pašvaldībai izlemt – ja vēlies startēt projektā, nāksies vēlreiz pārskatīt skolu optimizāciju. Mainām atkal noteikumus, skaitām tagad savādāk!
    Paskatieties, kā Jelgavas novada dome – kam pašlaik nav ne spēcīga mēra, ne mugurkaula, gatavojas saplosīt skolu tīklu – gaidāmajā domes sēdē tā plāno atkal ķerties pie reorganizācijas skolu tīklam, palēnām upurēt teju 5 izglītības iestādes, lai bezjebkādas atsauces uz plānošanas dokumentiem, vecāku iesaistes, viedokļa skaidrošanas sabiedrībai mēģinātu tikt pie valsts burkāna – projekta līdzekļiem, kam pat nav apsolījuma, garantijas un arī samērīguma un garantijas par projekta apstiprināšanu.
    Domāju, ka sabiedrības lielākā daļa Jelgavas novadā tam vispār nepievērsīs uzmanību. Cilvēki pat nenojautīs, ka zem smalkajiem tekstiem lēmumprojektā – “noteikt pārejas periodu Elejas vidusskolā”, “noteikt pārejas periodu Kalnciema vidusskolā” slēpjas – soli pa solim skolas vājināšana, likvidēšanas potenciāls. Pašreizējās domes arogance jebkādiem līdzekļiem stiprināt tikai Ozolnieku vidusskolu ir smalka, stratēģiska un mērķtiecīga. Vai tiešām Jelgavas novada līdzšinējie ieguldījumi skolu infrastruktūrā, sporta zālēs, tehnoloģijās, remonti un sporta laukumi ir bijuši velti, lai mēs pasīvi nolaistu rokas un pieļautu, ka mūsu bērni ir tikai jāved uz pilsētas ģimnāzijām? Lai pašvaldība audzētu izdevumus bērnu pārvadājumos? Un kādi izdevumi gulsies un pašvaldības budžetu un pašu iedzīvotāju pleciem ??? Kāpēc neviens neuzņemas atbildību un neanalizē administartīvi teritoraiālās reformas sekas? Gluži vienkārši šo ekonomisko ieguvumu nav!!!!

    26
  2. IZM joprojām maksā eiropas naudu par mūsu skolu likvidāciju? Tas stipri līdzinās pēdējā kara fašistu shēmai, kurā latvieši fašistu vietā darīja fašistu darbus. Eiropa dod naudu lai mēs likvidētu savas skolas!

    24
    2
  3. Vajadzēja vienkāršāk paskaidrot, ko nozīmē lēmumprojekts “Par Jelgavas novada pašvaldības dibināto izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu”, lai visiem cilvēkiem ir saprotams kas tieši draud Elejas vsk. Ko nozīmē sakārtošana.

    Un protams, ka mēs – elejnieki, nestāvēsim klusu. Jau tik daudz parakstu savākti pāris dienu laikā, cik saprotu. Arī protests izziņots. Vislielākais kauns gan par pašvaldību – kā savējie tā pret savējiem. Pretīgi.

    25
  4. Par vidusskolas statusa likvidāciju Elejā un Kalnciemā iedzīvotāji uzzina tikai 2 dienas pirms balsojuma Jelg.nov.domē! Vai tā ir normāla komunikācija ar novada iedzīvotājiem? Kurš ir tas “Robin’s Huds”,kas nopludināja šo info? Cilvēkiem nu ir pēdējais laiks Latvijā saprast,ka katru atsevišķi, gaida kāda nepārdzīvojama liksta(nebūs darba,nebūs pensijas). Latvijā vienoti ir tikai politiķi,tāpēc viņi var pieņemt tikai sev labvēlīgus lēmumus!Vai Ozolniekos domā ka viņi vienīgie tiesīgi pastāvēt,uz citu apdzīvoto vietu rēķina!??

    16
  5. Tiešām sirds sāp ka skolas likvidē…..bet ko var gribēt,ka Latvijā gada laikā piedzimt tikai 13000 bērnu?

    7
    0
  6. Jau tagad skolēnu pārvadāšanai tiek izlietoti pašvaldības līdzekļi arvien vairāk, bez tam pēdējā laikā aktuāla prasība nodrošināt pasažieru (skolēnu) piesprādzēšanās autobusā. Kā to panākt (atvainojos par salīdzinājumu) siļķu mucā. Jau tagad vecāki organizē atbilstoši savām iespējām savu bērnu nokļūšanu skolā, un mājās.

  7. Ja balstās uz pašreizējiem dzimstības rādītājiem, tad 2030. gada rudenī pirmajās klasēs skolas gaitas sāks par 34% mazāk bērnu nekā 2024. gadā.IZM ir izstrādājusi modeli par optimālo skolu tīklu. Modelī tiek analizēti Centrālās statistikas pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu, vecumstruktūru pašvaldībās, pedagogu skaitu un vecumstruktūru un pašreizējo skolu tīklu, un tiek pieņems, ka lielai vidusskolai nākotnē vajadzētu vismaz 90 pirmklasniekus. Tā no 2030. gada Latvijā vajadzētu ap 160 liela izmēra vidusskolām un ģimnāzijām, no kurām 48 – Rīgā. Analizējot informāciju par dzimstību pašvaldībās, tika izmantoti pēdējie pieejamie dati par 2023.gadu, bet jau šobrīd ir zināms, ka nacionālā mērogā 2024. gadā ir vēl par 13% mazāks piedzimušo bērnu skaits.Pēc minētā modeļa aprēķiniem redzams, ka nākotnes demogrāfijas tendencēm un bērnu skaitam optimāls skolu tīkls ir divpadsmit pašvaldībās no 43. Piemēram, Mārupes, Ādažu, Salaspils, Smiltenes, Gulbenes, Kuldīgas, Saldus, Valkas, Ķekavas, Ropažu un Valkas novadā un Jelgavas valstspilsētā, turklāt, daļā no šīm pašvaldībām esošā izglītības infrastruktūra pat ir nepietiekama pie tagadējā un nākotnē prognozējamā bērnu skaita.IZM apkopotie pērnā gada 12. klašu centralizēto eksāmenu dati liecina, ka, piemēram, skolēni, kuru augstākā līmeņa matemātikas eksāmena rezultāti pārsnieguši 80%, ir izteikti koncentrēti Rīgā.No visiem citiem Latvijas reģioniem nāk tikai 25% augstākā līmeņa matemātikas rezultātu, kas norāda uz būtisku nevienlīdzību starp skolām Latvijā. Šī situācija izgaismo sistēmiskas problēmas Latvijas izglītības sistēmā – talantu attīstības iespējas un kvalitatīva izglītība pašlaik ir pieejama tur, kur ir lielāks iedzīvotāju skaits. Ir tikai loģiski, ka vecāki vēlas, lai bērniem ir pieejama laba izglītība un līdz ar to arī plašākas turpmākās iespējas, tāpēc arī notiek iekšējā migrācija

  8. Arī citos centralizētajos eksāmenos, it sevišķi jomās, kur Latvijā ir akūti nepieciešami eksperti, statistika neatklāj pievilcīgāku ainu. Piemēram, tikai 16 pašvaldībās vismaz desmit audzēkņi kārtoja centralizēto eksāmenu fizikā augstākajā līmenī. Izņemot Valmieras un Cēsu novada skolas, kopumā rezultāti bija viduvēji, pat vāji 30–50% robežās. Tikai 14 pašvaldībās vismaz desmit audzēkņi nokārtoja centralizēto eksāmenu ķīmijā augstākajā līmenī, septiņās pašvaldībās – neviens. Labākās sekmes ķīmijā bija Ventspilī, Dobeles un Jēkabpils novadā.

  9. Fizika, ķīmija, matemātika pamatskolas un vidusskolas līmenī nav mainījušās pēdējos simts gadus. Sliktie rezultāti norāda uz pilnīgu “Skola 2030.” izgāšanos un IZM un izglītības ministru kaitniecisko darbību.

  10. Nesen bija oficiāla ziņa ka Jelgavas novada pašvaldības “izpildirektore” ir kļuvusi par Iecavas skolas direktori. Šovakar TV Panorāmā šī “skolas direktore” stāstīja, ka viņa ir pielikusi roku Elejas skolas likvidācijas organizēšanā par skolu genocīda pakalpiņu – IZM jūdasa grašiem. Vēlreiz apskaties šo Panorāmas sižetu, paskatieties uz diviem krēsliem sēdošo direktori-izpildirektori un arī pajautājiet sev, kāpēc tas pašvaldībnieks uz trepēm demagoģiski, “pašvaldībnieku valodā”, rēja uz saviem barotājiem, kas protestēja pret Elejas skolas lēnu nobeigšanu. Kas var būt labāks par šo? Likvidēt skolas un dabūt naudu mistiskām “vajadzībām”!!!

  11. Nesen bija oficiāla ziņa, ka Jelgavas novada pašvaldības izpildirektore ir kļuvusi par Iecavas skolas direktori. Šovakar TV Panorāmā šī “skolas direktore” stāstīja, ka viņa ir pielikusi roku Elejas skolas likvidācijas organizēšanā par skolu genocīda pakalpiņu – IZM jūdasa grašiem. Vēlreiz apskaties šo Panorāmas sižetu, paskatieties uz diviem krēsliem sēdošo direktori-izpildirektori un arī pajautājiet sev, kāpēc tas pašvaldībnieks uz trepēm demagoģiski, “pašvaldībnieku valodā”, rēja uz saviem barotājiem, kas protestēja pret Elejas skolas lēnu nobeigšanu. Kas var būt labāks par šo? Likvidēt skolas un dabūt naudu mistiskām “vajadzībām”!!!

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.