EM: Dabasgāzes krājumi teju divreiz pārsniedz pagājušās sezonas patēriņu

Saskaņā ar aktuālo informāciju faktiskie dabasgāzes krājumi Inčukalnā sasniedz 11,6 teravatstundas (TWh), kā arī ir noslēgts līgums ar AS “Latvenergo” par piegādi 1,3 TWh apjomā, kas kopumā teju divreiz pārsniedz pagājušās sezonas patēriņu valstī, trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, skaidroja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Pērn Latvijā kopumā dabasgāze tika patērēta 6,9 TWh apjomā.

Inčukalna dabasgāzes krātuvē esošās 5,6 TWh pieder Latvijā reģistrētiem komersantiem, taču 6 TWh ir reģistrētas uz citu valstu vārda. Šāds nodalījums ir veikts, lai norādītu, ka drošāk var paļauties uz valstij piederošajiem resursiem 5,6 TWh apmērā, tomēr tas neizslēdz, ka arī Igaunijas un Lietuvas tirgotāji, kuri gāzi glabā Inčukalnā, to piegādās Latvijas iedzīvotājiem, komisijas sēdē, kur izskatīts opozīcijas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) “Par valdības vilcināšanos briestošas energokrīzes apstākļos”, stāstīja ministre.

Noslēgtais līgums ar “Latvenergo” paredz, ka papildu piegāde 1,3 TWh apjomā tiks īstenota līdz gada beigām. Tāpat nākamā gada pirmajā ceturksnī varētu būt sagaidāmas papildu dabasgāzes piegādes no Klaipēdas, norādīja valdības pārstāve.

Indriksone atzīmēja, ka šobrīd situācija nepārtraukti uzlabojas un dabasgāzes apjoms krātuvē nedaudz pieaug, nevis samazinās, tāpēc tas varētu būt arī lielāks. “Par dabasgāzes pieejamību šobrīd, uz šo situāciju skatoties, mēs esam pārliecināti, ka pietiks,” apgalvoja ministre.

Pagājušajā ziemā “Latvenergo” nav ražojis elektroenerģiju tādā apjomā kā iepriekš, un arī šovasar resursu taupīšanas nolūkos termālā centrāle nav tikusi darbināta, norādīja Indriksone. Līdzko radās pārliecība, ka dabasgāzes pietiks, tad arī uzņēmums ir paziņojis, ka tagad tiks stabilizētas elektroenerģijas jaudas, nodrošinot iztrūkstošās piegādes, un ja tas būs iespējams, mazināsies cenu svārstības, stāstīja ekonomikas ministre.

Par šķeldas un biomasas apkuri – notiek ļoti aktīvs darbs, tikšanās ar visām iesaistītajām pusēm, sākot no resursa turētājiem un izejmateriālu bāzes turētājiem, apgalvoja Indriksone. Arī VAS “Latvijas valsts meži” ir iesaistījusies ar papildu apjoma piegādēm, tāpat arī Kokapstrādes asociācija ir ziņojusi, ka apjoms nemainīsies, bet šobrīd piegādātājs ar pircēju nespēj atrast nosacījumus, kas abām pusēm būtu pieņemami, skaidroja ministre.

Pēc valdības pārstāves teiktā, Konkurences padome aktīvi strādā un vērtē biomasas kurināmā tirgu, lai novērstu spekulatīvās darbības, kā arī veic aptauju par noslēgtajiem līgumiem, cenām un piegādātājiem, lai saprastu patieso situāciju šķeldas tirgū.

“Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šobrīd situācija ir daudz labāka, jo arī pircēji ir ņēmuši vērā jaunos apstākļus un iekļauj līgumos inflācijas koeficientus un cenu indeksāciju, un tajā pat laikā neprasa absolūtas garantijas un drošību, kas nav samērīgas šajā situācijā, un otrādi, piegādātāji arī kļūst aktīvāki, jo, tuvojoties rudens sezonai, viņi saprot, ka tas ir resurss, kas ir viņu rīcībā, un tas tiešām ir jārealizē,” norādīja Indriksone.

Kā atzīmēja ministre, energoresursu cenas pakārtojas izšķirošajam faktoram Eiropā – gāzei, tāpēc energoresursu cenas ir savā starpā saistītas. Valdība apzinās, ka šķeldas cenas ir daudz augstākas nekā reālā pašizmaksa un ražošanas izdevumi, sacīja Indriksone, minot, ka paredzētie atbalsta instrumenti iedzīvotājiem pieaugošo cenu situācijā ir vispārēji un elastīgi.

Vienlaikus ministre pieļāva, ka varētu rasties nepieciešamība pieņemt papildu krīzes atbalsta regulējumu, lai atbalstītu tās mājsaimniecības, kuras nekvalificējas mājokļa pabalsta saņemšanai.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš ir viens no ziņojuma iesniedzējiem, atzina, ka pēc ministres teiktā izklausās, ka enerģētikas jomā viss valstī ir kārtībā, tomēr uzņēmēju organizācijām un iedzīvotājiem esot stipri atšķirīgs viedoklis. Viņš aicināja pieprasījumu atbalstīt, minot, ka valdības rīcība esot bijusi novēlota, atbalsts iedzīvotājiem būšot nepietiekams un ka noslēgtie līgumi nerada pārliecību par to izpildīšanu. Komisijas balsojumā deputāti lēma pieprasījumu neatbalstīt.