LETA
Reaģējot uz tiesībsarga atzinumā sniegto rekomendāciju, Ekonomikas ministrija (EM) Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) uzdevumā ir sākusi darbu pie iespējamajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”, aģentūra LETA noskaidroja Tiesībsarga birojā.
Kā norādīja birojā, EM 29.oktobrī organizēja sanāksmi, kurā prezentēja EM redzējumu par grozījumiem MK noteikumos “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”, kā arī citu institūciju viedokļus. Šajā sanāksmē tika secināts, ka vēl nepieciešams veikt atsevišķus uzlabojumus un konsultēties ar akustiķiem par efektīvākajiem risinājumiem, pie kā EM šobrīd turpina strādāt.
Lai arī tiesībsargs bija sagaidījis aktīvāku šī jautājuma risināšanu kopš tiesībsarga atzinuma publiskošanas, tomēr redzams, ka EM strādā pie risinājuma, atzīmēja birojā. Tiesībsargs šobrīd sagaida, ka EM piedāvājums tiks izstrādāts tuvākajā laikā un būs vērsts uz problēmas efektīvu risinājumu.
Kā vēstīts, tiesībsargs secinājis, ka Latvijā esošais vispārīgais tiesību aizsardzības mehānisms, kā iedzīvotājiem vērsties pret skaļu trokšņošanu, nav efektīvs izklaides trokšņu gadījumā.
Lai arī kopš pagājušā gada izklaides vietas par trokšņošanu var sodīt līdz pat 5000 eiro, soda samaksāšana neaptur no atkārtotas rīcības. Likumdevējs ar efektīvu risinājumu kavējas, tāpēc tiesībsargs valdībai bija devis laiku to rast līdz 1.decembrim.
Tiesībsargs analizējis izklaides trokšņu problemātiku – regulārus un traucējošus trokšņus, ko rada naktsklubi, bāri, kafejnīcas, terases, viesu nami u.tml. Analīzes gaitā Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ivars Vanadziņš skaidrojis, ka izklaides trokšņi ir nevēlama skaņa, “kas ir nepareizajā laikā un nepareizajā vietā”, un tie var būt daudz kaitinošāki nekā citi, jo ir impulsīvi (lēkājoši), nevis vienmērīgi. Tas ir liels stresa faktors, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, pat dzīves ilgumu.
Patlaban vispārējais tiesību aizsardzības mehānisms, kā iedzīvotājiem vērsties pret trokšņotājiem, paredz vēršanos policijā, kas, izvērtējot situāciju, trokšņotājam var piemērot sodu. Savukārt soda mērķis ir atturēt pārkāpēju no turpmākas kaitnieciskas rīcības. Tomēr attiecībā uz izklaides trokšņu ierobežošanu, kā rāda prakse un iesniegumi Tiesībsarga birojā, tas nav efektīvs risinājums, skaidroja birojā.
Galvenā problēma ir tajā, ka likumdevējs izklaides troksni nav definējis kā atsevišķu trokšņa veidu, proti, nav noteicis prasības, lai to samērotu ar iedzīvotāju tiesībām uz naktsmieru. Piemēram, vides troksnim (ceļu satiksme, dzelzceļa, lidmašīnas) šādas prasības ir izvirzītas – tas ir jāmēra un jāveic pasākumi, lai to samazinātu.
Tiesībsarga ieskatā valsts nedarbojas aktīvi, lai šo jautājumu sakārtotu. Jaunā kārtība top gausi, un arī esošie likumi netiekot pilnveidoti.
Reklāma