EM: Visu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai līdz 2050.gadam nepieciešami aptuveni 19 miljardi eiro

Latvijā visu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai līdz 2050.gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis. 

Viņš pastāstīja, ka šāda summa būtu nepieciešama visu ēku – daudzdzīvokļu, privātmāju un arī nedzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2030.gadam būtu jāiegulda 5,7 miljardi eiro, līdz 2040.gadam – vēl 5,7 miljardi eiro, bet līdz 2050.gadam – vēl 7,6 miljardi eiro.

Vienlaikus Valantis gan piebilda, ka šie aprēķini ir veikti vēl pirms nozīmīgā būvniecības izmaksu kāpuma, rēķinot būvniecības izmaksas 200-400 eiro apmērā par kvadrātmetru. 

Kopumā Latvijā 82% no dzīvojamā fonda ir uzbūvēti pirms 1980.gada. Valantis arī informēja, ka Latvijā ir aptuveni 310 000 privātmāju un aptuveni 40 000 daudzdzīvokļu ēkas, bet kvadrātmetros daudzdzīvokļu ēku platība ir daudz lielāka.

Vienlaikus Valantis norādīja, ka jaunajā ES fondu plānošanas periodā 2021.-2027.gadam ēku energoefektivitātes paaugstināšanai atvēlētais finansējums ir 524 miljoni eiro. 

Tostarp 181 miljons eiro paredzēts daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, 173 miljoni eiro – valsts ēkām, 60 miljoni eiro – pašvaldību ēkām, 30 miljoni eiro – rūpnieciskās ražošanas ēkām, 49 miljoni eiro – privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai, bet 31 miljons eiro – daudzdzīvokļu ēku Remonta fondam. 

Kā galvenos izaicinājumus, ar ko nākas saskarties ēku energoefektivitātes paaugstināšanā, Valantis minēja to, ka bankas nekreditē projektus, kuru tirgus vērtība ir zemāka par kvadrātmetra būvniecības izmaksām. 

Tāpat izaicinājumi ir zemā iedzīvotāju maksātspēja, projektu īstenošanas sarežģītība daudzdzīvokļu ēkās, jo ir daudz iesaistīto pušu, izpratnes un zināšanu trūkums par iespējamajiem ieguvumiem. Savukārt ražošanas ēkās komersanti prioritāri izvēlas iekārtu nomaiņu, jo tās dod ātrāku ekonomisko ieguvumu.

Valantis piebilda, ka energoefektivitātes pasākumu atbalsts būtu jāpaplašina arī uz biroju, tirdzniecības centru, loģistikas ēkām un sporta būvēm. Savukārt valsts un pašvaldību ēkās ir nepieciešama kompleksa atjaunošana, nevis tikai siltināšana.

Kā galvenos Latvijas mērķus attiecībā uz mājokļiem līdz 2050.gadam Valantis minēja visu iedzīvotāju nodrošināšanu ar mājokļiem, visu mājokļu atbilstību energoefektivitātes prasībām un tādu tiesisko regulējumu, kas veicina privātos un publiskos ieguldījumus dzīvojamā fonda izveidē.