Tuvojoties vasarai, elektroenerģijas cenas saglabāsies salīdzinoši zemas, īpaši dienas laikā, kad saules ražošana būs visaugstākā, aģentūrai LETA norādīja energokompānijas “Enefit” pārstāvji.
Tomēr kompānijā uzsver, ka cenu svārstības joprojām noteiks laika apstākļi, hidroresursu pieejamība, vēja apmēri un elektroenerģijas imports no Ziemeļvalstīm.
Šogad martā elektroenerģijas cenas Latvijā būtiski samazinājās, vidējai biržas cenai veidojot 7,5 centus par kilovatstundu, kas ir aptuveni divas reizes mazāk nekā janvārī un februārī. Cenu kritumu galvenokārt noteica siltāki laika apstākļi, zemāks elektroenerģijas patēriņš un straujš atjaunojamās enerģijas ražošanas pieaugums.
Pēc aukstajiem ziemas mēnešiem martā elektroenerģijas pieprasījums Latvijā samazinājās līdz 625 gigavatstundām (GWh), kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā janvārī un februārī, kad patēriņš sasniedza 690-752 GWh. Tāpat visā Baltijā pieprasījums saruka par gandrīz piekto daļu.
Martā īpaši strauji pieauga saules elektroenerģijas ražošana, sasniedzot 108 GWh, kas ir vairāk nekā septiņas reizes vairāk nekā februārī. Tas veicināja zemu cenu veidošanos dienas stundās, dažkārt pat zem viena līdz diviem centiem par kilovatstundu.
Vienlaikus būtiski pieauga arī hidroenerģijas izstrāde Latvijā, kas sasniedza 487 GWh un nodrošināja gandrīz 78% no kopējā elektroenerģijas patēriņa valstī. Latvijā saražotā hidroenerģija būtiski ietekmē arī cenas visā Baltijā, jo reģions darbojas kā vienots elektroenerģijas tirgus, skaidro kompānijā.
Svarīgu lomu cenu veidošanā turpina spēlēt arī elektroenerģijas imports no Ziemeļvalstīm. Somijas elektroenerģijas piegādes caur Igauniju var būtiski samazināt cenas Baltijā, tomēr martā starpsavienojumu ierobežojumi nozīmēja, ka lētāka elektroenerģija ne vienmēr pilnā apmērā sasniedza Latviju un Lietuvu. Tādējādi Igaunijā elektroenerģijas cenas bija zemākas nekā Latvijā, savukārt Lietuvā – augstākas.
“Enefit” norāda, ka, pieaugot saules un hidroenerģijas īpatsvaram, fosilā kurināmā izmantošana elektroenerģijas ražošanā Latvijā martā samazinājās par vairāk nekā 85%. Tas būtiski ietekmēja cenu līmeni, jo atjaunīgie resursi ir ievērojami lētāki nekā fosilā ražošana.
“Enefit” pieder Igaunijā reģistrētajai “Enefit”. “Firmas.lv” informācija liecina, ka Latvijas “Enefit” 2024. gadā strādāja ar 171,395 miljonu eiro apgrozījumu un 4,333 miljonu eiro peļņu. Finanšu dati par 2025. gadu vēl nav publicēti. Uzņēmums reģistrēts 2006. gadā, un tā pamatkapitāls ir 52,485 miljoni eiro.
