ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 2022. gada Saharova balvu par domas brīvību piešķīruši drosmīgajai Ukrainas tautai, ko pārstāv tās prezidents, ievēlētie līderi un pilsoniskā sabiedrība, «Bauskas Dzīvi» informē Jānis Krastiņš, EP preses sekretārs Latvijā.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola 2022. gada laureātu paziņoja trešdienas, 19. oktobra, pēcpusdienā Strasbūras plenārsēžu zālē pēc tam, kad lēmumu bija pieņēmusi EP Priekšsēdētāju konference (priekšsēdētāja un politisko grupu vadītāji).
“Šo balvu mēs piešķiram tiem ukraiņiem, kas cīnās savā zemē. Tāpat tiem, kuri bijuši spiesti bēgt. Tiem, kas zaudējuši radiniekus un draugus. Visiem, kas iestājas un cīnās par to, kam viņi tic. Es zinu, ka drosmīgie Ukrainas iedzīvotāji nepadosies, un nepadosimies arī mēs”, teica R. Metsola.
Eiropas Parlamenta deputāti uzsver, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu radījis milzīgus zaudējumus Ukrainas tautai. Tā kaujas laukos cīnās ne tikai par savām mājām, suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti, bet arī par brīvību, demokrātiju, tiesiskumu un Eiropas vērtībām, pret brutālo režīmu, “kas cenšas graut mūsu demokrātiju, vājināt un šķelt mūsu Savienību”.
Nominācijā ir minēti Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska centieni, tāpat arī vairākas personas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un valsts iestādes: Ukrainas Valsts neatliekamās palīdzības dienests, evakuācijas vienības “Tairas eņģeļi” dibinātāja Jūlija Pajevska, cilvēktiesību juriste un organizācijas “Pilsonisko brīvību centrs” priekšsēdētāja Oleksandra Matvijčuka, pilsoniskās pretestības kustība “Жовта стрічка” (“Dzeltenā lentīte”) un šobrīd okupētās Melitopoles bijušais mērs Ivans Fedorovs.
Saharova balvu pasniegs 14. decembrī Strasbūrā, paskaidro J. Krastiņš.
UZZIŅAI
Ikgadējo Saharova balvu par domas brīvību Eiropas Parlaments kopš 1988. gada piešķir personām un organizācijām, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības. Tā nosaukta padomju fiziķa un politiskā disidenta Andreja Saharova vārdā. Naudas balvas apmērs ir 50 000 EUR. Pagājušajā gadā Parlaments balvu piešķīra Krievijas opozīcijas politiķim un korupcijas apkarotājam Aleksejam Navaļnijam.
Pārējie divi finālisti uz balvu bija “Wikileaks” dibinātājs Džūljens Asanžs, kurš atrodas Lielbritānijas stingra režīma cietumā, cīnoties pret ASV prasību izdot viņu, lai viņš tiktu tiesāts par ASV militāro noslēpumu izpaušanu par kariem Irākā un Afganistānā.
Otrs bija Kolumbijas Patiesības komisija – 2018. gadā izveidota struktūra, kuras mērķis ir izgaismot zvērības, kuras pastrādātas Kolumbijas 50 gadus ilgā pilsoņkara laikā, kas beidzās 2016. gadā.
‘Tur pat smieklīgi rēķināt cik uz galviņu sanāks ņemot iedzīvotāju skaitu , bet gan jau tos pšus 50 000 tūkstošus zaglīgie šeptmaņi sadalīs pa kabatām .
Austrumos no Ukrainas ir tādi šeftmaņi, ka tev pat sapņos nerādās, kādi! Un turklāt tie vēl izdomāja, ka vajag iebrukt citā valstī un tur pašeftēties!