Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā sestdien piedalījušies
tikai 442 613 cilvēki jeb 30,06% balsstiesīgo vēlētāju, liecina
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.
No balsošanas apgabaliem EP vēlēšanās vislielākā aktivitāte bijusi
Rīgā, kur nobalsojuši 145 830 jeb 35,23% vēlētāju, bet vispasīvākie ir
bijuši vēlētāji Latgalē – tur pie vēlēšanu urnām devušies vien 53 264
jeb 23,41% balsstiesīgo.
Otra zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē, kur vēlēt aizgājuši 60 519 jeb
26,68% balsstiesīgo, Kurzemē EP vēlēšanās piedalījušies 55 295 jeb
27,68% balsstiesīgo, bet Vidzemē – 127 565 jeb 31,67% vēlētāju.
Visaktīvākie iedzīvotāji bijuši Ikšķilē, kur vēlēšanās piedalījušies
41,32% balsstiesīgo iedzīvotāju, Carnikavas novadā vēlēšanās
piedalījušies 40,88% vēlētāju, Mārupes novadā – 37,67%, līdzīgi arī
Ērgļu novadā pie urnām devušies 37,6% vēlētāju.
Tikmēr Dagdas novadā iespēju piedalīties EP vēlēšanās izmantojuši
tikai 19,89%, Rēzeknes novadā – 20,19%, Daugavpils novadā – 20,8%
balsstiesīgo iedzīvotāju.
CVK apkopotā informācija liecina, ka vēlētāju aktivitāte visas dienas
garumā bijusi vienmērīga – līdz plkst.12 sestdien bija nobalsojuši
vidēji 10% vēlētāju, līdz plkst.16 vēlētāju aktivitāte sasniegusi
16,78%, bet līdz iecirkņu slēgšanai, plkst.20, nobalsojuši 22,34%
vēlētāju. 6,84% balsstiesīgo iedzīvotāju izmantojuši iespēju nobalsot
iepriekš, no 21.maija, savukārt 12 249 personas jeb 0,83% balsojuši
atrašanās vietā.
Kopumā balsstiesības EP vēlēšanās Latvijā šogad bija 1 472 462 iedzīvotājiem.
Salīdzinot ar 2009.gadā notikušajām EP vēlēšanām, kas norisinājās
vienā laikā ar pašvaldību vēlēšanām, iedzīvotāju aktivitāte ir bijusi
gandrīz uz pusi mazāka – 2009.gadā notikušajās EP vēlēšanās kopumā
piedalījās 797 219 jeb 53,69% vēlētāju.
Daudz kūtrāki vēlētāji bija pirmajās Latvijā notikušajās EP vēlēšanās
2004.gadā, kad tajās kopumā piedalījās 577 879 jeb 41,34% vēlētāju,
tomēr arī šis rādītājs ir ievērojami augstāks par vēlētāju aktivitāti
šogad.
Sociologs Aigars Freimanis aģentūrai LETA dienas gaitā pieļāva, ka
zemā aktivitāte EP vēlēšanās varētu būt skaidrojama ar to, ka pilsoņiem
grūti rast motīvu vēlēšanas apmeklēt, turklāt saulainais laiks un tveice
šo procesu nesekmēja.
Lai palielinātu pilsoņu līdzdalību vēlēšanās, iespējams, būtu
jāievieš atbildība, piemēram, naudas sodi, pieļāva Freimanis. Viņš
norādīja, ka šāda prakse jau pastāv dažās valstīs: “Beļģijā un Grieķijā,
kur par vēlēšanu ignorēšanu var piespriest naudas sodu, vēlēšanu
aktivitāte ir manāmi augstāka.”
Tomēr viņš norādīja, ka vēlētāju motivāciju jāveicina pašiem
politiķiem: “Viņiem jārunā ar tautu, jāpārliecina, ka viņu darbs būs
nozīmīgs. Tas ir politiķa talanta jautājums,” teica Freimanis.
Savukārt CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars pieļāva, ka vēlētāju
aktivitāte ir zema, jo viņa nejūt saiti ar EP, tajā lemjamajiem
jautājumiem un cilvēkiem, kas EP pārstāv Latviju. Vēlētājiem EP kļūs
saprotams un atpazīstams tad, kad EP politiskajai elitei būs svarīgs arī
ikdienā, nevis tikai pirmsvēlēšanu periodā, aģentūrai LETA iepriekš
sacīja Cimdars.
“Tad jau laikā starp vēlēšanām vēlētājiem būs skaidrs, par ko
balsot,” sacīja Cimdars, piebilstot, ka pagaidām EP politiķu darbā un
komunikācijā ar sabiedrību vērojams fragmentārisms un atsevišķu politiķu
centieni, kas noslīgst pārējās ikdienas aktivitātēs.
Pēc Cimdara domām, būtu svarīgi nevis ar “kaut kādiem trikiem”
panākt, lai cilvēki piedalās piedalīšanās pēc, bet gan politiķiem, kas
kandidēs nākamreiz, ir jāsāk domāt par to, lai EP pieņemtie lēmumi kļūtu
par ikdienas dzīves sastāvdaļu un cilvēki šos lēmumus justu. Citādi, ja
piedalīšanās būs piedalīšanās pēc, cilvēks nebūs apmierināts ne ar
kopējo rezultātu, ne ar to, ko pats ir ievēlējis, sacīja CVK
priekšsēdētājs.
Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece politoloģe Iveta
Kažoka vēlētāju aktivitāti zem 30% jau ir nodēvējusi par katastrofu. “Ja
izrādīsies, ka nobalsojuši zem 30%, tad tas būs katastrofāli un
vajadzēs meklēt īpašu skaidrojumu,” dienas gaitā aģentūrai LETA sacīja
Kažoka.
Kā ziņots, šodien Latvijā notika EP vēlēšanas, kurās tika izvēlēti astoņi mūsu valsts pārstāvji darbam EP.
