ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un labāk sagatavotu bloka ekonomiku pārejai uz zaļāku saimniekošanu, Eiropas Komisija (EK) 2019. gadā izveidoja 724 miljardu eiro vērto «Atveseļošanas un noturības mehānismu» (ANM).
Teksts – ULDIS ĶEZBERIS (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists), «EURANET PLUS»
Dalībvalstīm atšķirīgi sokas ar tām atvēlētā finansējuma saņemšanu. Kamēr dažas dalībvalstis sekmīgi izpilda prasības līdzekļu saņemšanai, tikmēr citas var neiekļauties prasītajos termiņos vai saņemt mazāku finansējumu labākas ekonomiskās situācijas dēļ.
Sokas gausi
Viena no Covid-19 vissmagāk skartajām ES dalībvalstīm bija Itālija, kam no Atveseļošanas un noturības mehānisma pienāktos 68,9 miljardi eiro. Taču pašlaik izskatās, ka Itālija nespēs izlietot šo apjomīgo summu līdz 2026. gada beigām, kas ir galatermiņš, līdz kuram ES dalībvalstīm ir jāīsteno plānotās reformas un investīcijas.
Itālijas bijušais ekonomikas un finanšu ministrs Džovanni Trija nenoliedz, ka viņa valsts rīkojas gausi. Viņaprāt, Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošana norit sasteigti.
«Es zināju, ka mums klāsies grūti. Ne tāpēc, ka mēs esam nespējīgi, – lai gan mūsu valsts pārvaldē bija nepieciešamas pārmaiņas, ja mēs nevēlamies izšķērdēt naudu, mums ir vajadzīgi projekti, turklāt labi īstenoti projekti. Runa nav tikai par plānu ar mērķu sarakstu, bet par reāliem, īstenojamiem projektiem. Un mums jāspēj tos īstenot ātri. Es uzskatu, ka mums būs problēmas arī privātajā sektorā. Ja mēs vēlamies, piemēram, būvēt ceļus un tiltus, mums ir vajadzīgi celtniecības uzņēmumi, kas spēj to izdarīt ārkārtīgi īsā laikā. Šī lielā steiga ir kaut kas tāds, par ko es nekad neesmu bijis vienisprātis ar Eiropas Komisiju. Skaidrs, ka mums ir jātērē šī nauda, bet mums tā ir jātērē gudri,» politiķis sacīja intervijā ziņu aģentūrai «Euranet Plus».
Dž. Trija piedāvā panākt vienošanos ar EK par atsevišķu programmu pagarināšanu, lai tās varētu labāk īstenot un nelietderīgi netērētu naudu. Taču Itālijas valdība pagaidām nav vērsusies pie EK ar lūgumu pagarināt līdzekļu izmaksu pēc 2026. gada. Šāda pagarinājuma panākšana būtu arī ļoti sarežģīta, jo tam ir nepieciešama visu 27 bloka dalībvalstu piekrišana.
Arī Bulgārijai īpaši nesokas ar pašas uzņemto saistību izpildi, lai varētu saņemt no ES valsts ekonomikas atveseļošanai iezīmētos 6,27 miljardus eiro. Tas ir saistīts ar ieilgušo politisko krīzi, ko nespēja atrisināt arī aprīļa sākumā notikušās kārtējās parlamenta vēlēšanas. Sarežģījumus rada arī tas, ka Brisele vēlas, lai Bulgārija nāktu klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā palielināt zaļās enerģijas patēriņu valstī, savukārt Sofija prāto, kā saglabāt darba vietas akmeņogļu ieguves reģionos.
Zaudēti līdzekļi
Atsevišķas dalībvalstis riskē zaudēt Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu savas neizdarības dēļ, bet citas var saņemt mazāk līdzekļu, jo to ekonomika pēc pandēmijas ir atveseļojusies labāk, nekā cerēts.
Piemēram, Beļģija no mehānisma saņems par 25% mazāk naudas, nekā bija paredzēts.
Jau sākotnēji EK uzsvēra, ka 30% no iespējamā piešķīruma būs saistīti ar reālo ietekmi uz katras dalībvalsts iekšzemes kopproduktu (IKP) 2020. un 2021. gadā. EK 2020. gada rudenī prognozēja, ka Beļģijas IKP laikā no 2020. līdz 2021. gadam samazināsies par 4,6 procentpunktiem, bet faktiski šajā laika posmā Beļģijas IKP pieauga par 0,1 procentpunktu.
Arī Slovēnija marta beigās no EK saņēma vēsti, ka tā saņems mazāk nekā 85% no tai sākotnēji atvēlētās naudas. Arī tāpēc, ka ekonomikas izaugsme bija labāka, nekā prognozēts.
Šī iemesla dēļ būs jāsamazina vairāku Slovēnijas iesniegto projektu izmaksas vai arī no tiem būs jāatsakās pavisam. Slovēnijas Atveseļošanas un noturības biroja vadītājs Josips Mihaličs ir vīlies, taču uz notikušo raugās filozofiski.
«Valdība ir apstiprinājusi izejas punktus sarunām par plāna pielāgošanu. Pamatojoties uz tiem, mēs sāksim sarunas vai dialogu ar Eiropas Komisiju un citām iesaistītajām pusēm, lai līdz aprīļa beigām nāktu klajā ar galīgo priekšlikumu. Mēs neesam atteikušies no naudas, nauda ir pieejama. Saskaņā ar Eiropas līmenī pieņemto regulējumu un jaunākajiem Eiropas Komisijas aprēķiniem, kas veikti pagājušā gada vidū, visas dalībvalstis ir vienādā pozīcijā. Šajā kontekstā Slovēnija ir zaudējusi ievērojamu daļu no dotācijām piešķirtā finansējuma. Citiem vārdiem sakot, tie ir zaudēti līdzekļi,» sacīja J. Mihaličs.
Savukārt Polijai un Ungārijai atvēlētie Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi faktiski ir iesaldēti, jo EK bažījas par demokrātijas un tieslietu sistēmas stāvokli abās dalībvalstīs.
Cīnās pret krāpniekiem
Eiropas Prokuratūras vadītāja Laura Kovesi nesen informēja, ka 2022. gada beigās visā ES bija aktīvas 15 izmeklēšanas saistībā ar mēģinājumiem izkrāpt līdzekļus no Atveseļošanas un noturības mehānisma.
L. Kovesi prognozēja, ka nākotnē krāpšanas gadījumu skaits pieaugs, jo pašlaik tikai sāk īstenot daudzus ANM finansētos projektus. Viņai piekrita arī Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja Monika Holmeiere: «Pašlaik mēs tērējam ievērojamas naudas summas. Tas piesaista daudz noziedznieku. Ar Atveseļošanas un noturības mehānisma starpniecību salīdzinoši īsā laikā tiks iztērēti vairāk nekā 700 miljardi eiro, tāpēc ir daudz cilvēku, kuri, maigi izsakoties, vēlētos redzēt daļu no šīs naudas.»
Tāpat kā attiecībā uz visiem ES izdevumiem arī šajā gadījumā ir ieviestas pārbaudes, lai nodrošinātu atbildību. Tomēr pirms mēneša Eiropas Revīzijas palāta pauda bažas, ka trūkst pārbaudītu datu par to, vai un kā dalībvalstis pārliecinās, vai Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētie projekti atbilst gan ES, gan valstu noteikumiem. Institūcija aicināja EK labot šo situāciju. ◆
Reklāma