ES neatļaus tirgot produktus, kas saistīti ar mežu izciršanu pasaulē

Lai samazinātu atmežošanu un mežu degradāciju, Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi jaunu regulu, kas aizliegs importēt un arī eksportēt produktus, kuru ražošana ir saistīta ar mežu iznīcināšanu. Tādējādi bloks cer mazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi.

Autori: Uldis Ķezberis (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists), EURANET PLUS

Daudziem no mums garšo kafija, pie kuras pa reizei var pieēst arī šokolādi. Taču retais no mums aizdomājas, kā kafija un šokolāde nonāk līdz veikalu plauktiem. Šos un vēl vairākus Eiropā populārus produktus ražo no izejvielām, kuras var iegūt tikai Dienvidamerikā, Āfrikā vai Dienvidaustrumāzijā. Tomēr lielu daļu šo izejvielu izaudzē lauksaimniecības zemē, kas ir iekopta pēdējos 30 gados, intensīvi izcērtot mežus.

Visā pasaulē ik pēc divām sekundēm nocērt meža platību aptuveni viena futbola laukuma lielumā.

Galvenais atmežošanas iemesls ir lauksaimniecība, lai varētu izaudzēt, piemēram, sojas pupiņas, kafijas pupiņas vai liellopus. Visi šie produkti ir saistīti ar mežu izciršanu. Pēdējos gados mēs esam pieredzējuši atmežošanas tempu pieaugumu tādās ar mežiem bagātās teritorijās, kā Amazones zemiene,” intervijā telekanālam “France 24” sacīja Pasaules Dabas fonda pārstāvis Pjērs Kanē.

Mežiem, un jo īpaši Amazones lietus mežiem, ir liela nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tāpēc ES ir apņēmusies pastiprināt cīņu pret atmežošanu visā pasaulē.

ES Padome šonedēļ apstiprināja Eiropas Parlamenta (EP) aprīlī pieņemto regulu, kas pieprasīs palmu eļļas, liellopu, kafijas, kakao, kaučuka, kokmateriālu un sojas tirgotājiem apliecināt, ka bloka dalībvalstīs pārdotie produkti nav saistīti ar mežu izciršanu, kas ir notikusi laikā no 2021. gada 1. janvāra. Šie noteikumi attieksies arī uz precēm, kas satur šos produktus, piemēram, šokolāde, sojas piens vai mēbeles.

Tirgotājiem arī būs jānodrošina, ka to pārdoto produktu ražošanā ir ievēroti cilvēktiesību standarti un pirmiedzīvotāju tiesības.

Uzņēmumiem, kas pārkāps regulu, draudēs naudassods apmērā līdz 4% no uzņēmuma kopējā gada apgrozījuma ES.

Viens no aktīvākajiem regulas aizstāvjiem EP bija deputāts Kristofs Hansens no Eiropas Tautas partijas frakcijas. Viņš ir pārliecināts, ka jaunie noteikumi būs svarīgs ieguldījums cīņā pret klimata pārmaiņām.

“Katru gadu visā pasaulē mēs zaudējam aptuveni 10 miljonus hektāru mežu, un šis instruments to apturēs, vismaz mūsu līdzdalību mežu izciršanā, jo mūsu veikalu plaukti pašlaik ir pilni ar šokolādi, kafiju, sojas produktiem, kas lielā mērā veicina mežu iznīcināšanu – tie ir aptuveni 10% no šiem 10 miljoniem gadā,” Hansens sacīja telekanālam “Euronews”.

Regulas kritiķi apgalvo, ka līdz ar to palielināsies daudzu produktu cenas, bet EP deputāte no zaļo frakcijas Marī Tusāna norādīja, ka cenu pieaugums varētu notikt tikai īstermiņā. 

“Mēs cenšamies pāriet no viena ekonomikas modeļa uz citu ekonomikas modeli. Mēs vēlamies atteikties no ekonomikas, kas iznīcina planētu un dzīves apstākļus noteiktam skaitam cilvēku, un attīstīt ekonomiku, kas ciena dabu un cilvēkus. Tam, protams, var būt cena, ko sākumā izjutīs patērētāji, bet ļoti īsā laikā tas palīdzēs mainīt ekonomikas struktūru un tad cilvēkiem cena nebūs tik augsta. Tā būs tikai sava veida pāreja, pāreja uz citu ekonomikas modeli,” sacīja Tusāna.

Lielajiem un vidējiem uzņēmumiem ir doti 18 mēneši laika, lai pielāgotos regulas prasībām, bet mazajiem uzņēmumiem būs nedaudz vairāk laika – 24 mēneši.

Atsevišķas valstis, piemēram, Brazīlija, Indonēzija un Kanāda, ir paziņojušas, ka jaunie noteikumi radīs papildu grūtības un palielinās izmaksas.

Attēlā – Kafijas krūms, to izaudzēšanai bieži tiek izcirsti meži. Foto: J. Palms, no “Bauskas Dzīves” arhīva.