ES trūkst strādājošo vairāk nekā 40 profesijās

Eiropas Savienībai jādomā, kā piesaistīt kvalificētu darbaspēku

Kvalificēts darbaspēks ir viens no būtiskiem elementiem, lai Eiropas Savienība (ES) saglabātu konkurētspēju pasaulē.

Taču ES valstis jau tagad izjūt zinošu un mūsdienu prasībām atbilstošu strādājošo trūkumu, kas ar katru gadu pieaug. Tāpēc ES ir izstrādājusi plānu, lai veicinātu eiropiešu kvalifikācijas celšanu un piesaistītu talantīgus cilvēkus no visas pasaules.
Pašlaik ES rīcībā ir aptuveni 80 miljoni augsti kvalificētu strādājošo, kas veido 44% darbaspēka vecumā no 25 līdz 64 gadiem, liecina «Eurostat» apkopotā informācija. Šajā kategorijā ietilpst vadītāji, speciālisti un strādājošie, kuri pelna iztiku, izmantojot specifiskas zināšanas vai pieredzi.

Grūti atrast kvalificētus darbiniekus
Eiropa var lepoties ar augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un ar spēcīgām universitātēm, tomēr mūsu izglītības sistēmas un darbaspēks nespēj tikt līdzi straujajām izmaiņām pasaulē, bet tas atspoguļojas darba tirgū, norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietniece Roksana Minzatu.
«Četriem no pieciem uzņēmumiem ir grūti atrast darbiniekus ar atbilstošām prasmēm. ES trūkst strādājošo vairāk nekā 40 profesijās, jo īpaši tādās svarīgās nozarēs kā būvniecība, tirdzniecība, transports un veselības aprūpe.
Tikai 40% pieaugušo Eiropas iedzīvotāju ir piedalījušies kādās apmācībās, kas ir daudz mazāk par 60%, ko vēlamies sasniegt līdz 2030. gadam.»
Arī Ungārijas ekonomikas ministrs Mārtons Naģs uzsvēra, ka kvalificēta darbaspēka trūkums ir galvenā problēma ES darba tirgū. «Aptuveni 77% uzņēmumu apgalvo, ka tas rada galvenās problēmas viņu darbībā, bet 60% apgalvo, ka tas ir šķērslis investīcijām. Tāpēc mums tas ir jārisina, jo tas ir saistīts arī ar ES konkurētspējas jautājumu,» sacīja Naģs.

Zaudē darbarokas
Kā norādīja Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra eksperts Ilja Livanoss, kvalificēta darbaspēka trūkums ir saistīts ar neatbilstību starp darbinieku kvalifikāciju un darba devēju vajadzībām.
«Pieprasījuma dēļ varētu rasties spiediens. Ir skaidrs, ka, ņemot vērā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju profesiju straujo attīstību, mēs īsti nezinām, kāds būs pieprasījums pēc 5 vai 10 gadiem un kā mēs varam sagatavoties šīm specifiskajām zināšanām. Un ir skaidrs, ka izglītības sistēmas tam nav sagatavotas,» Livanoss sacīja telekanālam «Euronews».
Darbaroku trūkums kļūs par arvien lielāku problēmu ES, brīdināja nodarbinātības pētnieks Pēters Bošs no Beļģijas Karaliskā starptautisko attiecību institūta «Egmont». Viņš norādīja uz vairākiem iemesliem, kāpēc tā notiks:
«Pirmkārt, demogrāfija. Eiropas Savienība līdz 2050. gadam katru gadu zaudēs vienu miljonu darba ņēmēju. Tas ir fakts. Otrkārt, strauji mainās to prasmju veids, kas būs nepieciešamas robotizācijas, mākslīgā intelekta un dažādās nozarēs notiekošā dēļ.»
Kā trešo iemeslu Bošs minēja Eiropas ekonomikas atveseļošanos, kam ES un atsevišķas dalībvalstis ir iezīmējušas milzīgas naudas summas.

Svarīga loma būs tālākizglītībai
EK ierosinātā Eiropas apbruņošanās plāna «ReArm Europe», kam paredzēts atvēlēt 800 miljardus eiro, un Vācijas 500 miljardu eiro vērtā investīciju plāna valsts aizsardzībai un infrastruktūrai īstenošanai būs nepieciešams piesaistīt lielu skaitu kvalificētu darbinieku daudzās nozarēs.
Tāpēc izglītības sistēmām un darba devējiem vajadzēs ciešāk sadarboties, lai aizpildītu darbaroku trūkumu, sacīja Ilja Livanoss.
«Mums ir formālā izglītības sistēma, kurai, protams, ir noteikta atbildība, taču mums ir arī tālākizglītības pasākumi, kas indivīdiem un darba devējiem uzliek atbildību nepārtraukti iegūt jaunas prasmes un zināšanas.»
EK šomēnes iepazīstināja ar plānu, kas paredz ieguldīt vairāk līdzekļu izglītībā un profesionālajā apmācībā, darbinieku pārkvalificēšanā, darba ņēmēju brīvas pārvietošanās veicināšanā un kvalificētu darbinieku piesaistīšanā no ārvalstīm.
Pēters Bošs apsveica EK iniciatīvu, taču atgādināja, ka Eiropas Savienībai par zinošiem speciālistiem būs jācīnās ar Ķīnu, Indiju un bagātajām arābu valstīm. Tieši arābu valstis ir gatavas maksāt vislielākās algas, lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus. ◆

Teksts – ULDIS ĶEZBERIS, Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists, un EURANET PLUS