Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai
Finanšu darījuma darba grupa (FATF) lēmusi nepakļaut Latviju
pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā
valstu “pelēkajā sarakstā”, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta
Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.
Šonedēļ Parīzē notika FATF plenārsesija, kuras laikā tika lemts par
Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski
trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā
saucamajā “pelēkajā sarakstā”.
FATF secinājusi, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu
noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc valsts netiks pakļauta
pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļaušanai tā dēvētajā “pelēkajā
sarakstā”.
Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas
ekspertu komitejas “Moneyval” pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura
sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas. “Moneyval” ir FATF
asociētais biedrs.
Turpmāku Latvijas progresa uzraudzību saskaņā ar esošajām procedūrām veiks FATF reģionālā institūcija “Moneyval”.
Pašlaik FATF “pelēkajā sarakstā” ir iekļautas 12 pasaules valstis, tostarp no Eiropas – Islande.
Finanšu ministrijā aģentūrai LETA norādīja, ka, lai nodrošinātu
caurspīdīgu, ilgtspējīgu un drošu finanšu sektora darbību Latvijā, tika
izstrādāti un apstiprināti finanšu sektora “kapitālā remonta”
likumprojekti – grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus likumā un
Kredītiestāžu likumā.
“Šie likumu grozījumi ir uzskatāmi par vienu no līdz šim
ambiciozākajām finanšu sektora reformas programmām Eiropā, un tie
apliecina, ka Latvija ir apņēmusies nodrošināt stabilu un caurspīdīgu
finanšu sektoru kā pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un labklājībai visiem
Latvijas iedzīvotājiem. Finanšu sektora “kapitālais remonts” bija
nepieciešams, lai stiprinātu spēju novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu
legalizāciju un terorisma finansēšanu un sasniegtu atbilstību
starptautiskajiem standartiem šajā jomā,” atzina FM.
Ministrijā piebilda, ka uzraudzības stiprināšanai noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas
novēršanas jomā Latvijas iestādes pievērš pastāvīgu uzmanību. “Tiesiskā
regulējuma izmaiņas ir nostiprinājušas uz risku balstītu pieeju
uzraudzībai visās uzraudzības un kontroles iestādēs, tāpat ir
palielināti visu šo iestāžu resursi. Uzraugošās iestādes izmanto īpašas
riska identificēšanas un profilēšanas matricas, lai identificētu
vislielākos nozarē pastāvošos riskus un pārorientētu resursus uz
riskantākajām uzraudzītajām struktūrām. Lai īstenotu mērķtiecīgu
uzraudzību, ir palielināts klātienes pārbaužu skaits,” skaidroja FM.
Būtiska finanšu noziegumu apkarošanas stratēģijas sastāvdaļa ir banku
sektora riska mazināšana un konsolidācija. Likuma grozījumi aizliedz
uzņēmumiem veikt uzņēmējdarbību ar čaulas kompānijām, kurām nav
juridiskas personas saistību ar faktisko saimniecisko darbību, un
juridiskā persona ir reģistrēta valstī, kurā normatīvie akti neparedz
pienākumu sagatavot un iesniegt finanšu pārskatus.
Lai novērstu nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas
ievešanu vai izvešanu no Latvijas, 2019.gadā tika izstrādāti grozījumi
likumā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas. Grozījumi
ietvēra nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas deklarēšanas
nosacījumus uz valsts iekšējās robežas, nosakot pēc kompetentās
iestādes amatpersonas pieprasījuma skaidras naudas deklarācijas veidlapā
norādāmās informācijas apjomu.
“Pēc “Moneyval” 5.kārtas novērtēšanas ziņojuma Latvija ir veikusi
virkni darbību, lai uzlabotu finanšu noziegumu apkarošanas sistēmu
valstī un jo īpaši izpratni par riskiem un likuma subjektu atbilstību.
Papildu resursi un efektīvāka uzraudzība ļāva uzlabot likuma subjektu
atbilstību, viņu izpratnes līmeni par riskiem un preventīvo pasākumu
piemērošanas efektivitāti,” atzina FM.
Pagājušā gada decembrī “Moneyval” plenārsēdē izskatīja Latvijas
iesniegto tehniskās atbilstības progresa ziņojumu, kurā sniegta
informācija un ekspertu novērtējums par Latvijas paveikto normatīvā
ietvara pilnveidošanā, lai tas atbilstu FATF 40 rekomendācijām. Šo
rekomendāciju ieviešana katras valsts normatīvajā regulējumā veido
stingru pamatu efektīvai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanas sistēmai. Pēc progresa ziņojuma
izvērtēšanas šobrīd no 40 FATF tehniskās atbilstības rekomendācijām
septiņas novērtētas kā pilnībā atbilstošas un 33 kā lielākoties
atbilstošas.
FATF ir neatkarīga starpvaldību organizācija, kas izstrādā un sekmē
politiskās nostādnes pasaules finanšu sistēmas aizsardzībai pret
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu
iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. FATF rekomendācijas
uzskata par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
novēršanas un terorisma finansēšanas jomā.
FATF patlaban ir 39 biedri un viena novērotājvalsts. FATF lēmējinstitūcijas dalībnieki plenārsesijā tiekas trīs reizes gadā.
