Februāra pēdējā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bijusi tuvu normai – 0,4 grādi virs tās, taču nokrišņu tikpat kā nebija, tādejādi kopējais dekādes nokrišņu daudzums Latvijā bija tikai 1% no normas.Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija liecina, ka februāra trešās dekādes laikā diennakts vidējā gaisa temperatūra svārstījās no pieciem grādiem zem normas 21.februārī un 22.februārī; līdz pieciem grādiem virs tās – 27.februārī un 28.februārī. Dekādes pirmajās dienās sals bija visu diennakti visā Latvijā, naktī un rīta pusē gaisa temperatūrai noslīdot līdz pat mīnus 20, mīnus 21 grādam Vidzemes un Alūksnes augstienēs. Turpretī perioda beigās laiks jau brīžam atgādināja pavasari, jo dienā, saulei spoži spīdot, gaisa temperatūra pakāpās pārsvarā līdz plus 3, plus 6 grādiem, Mērsragā un Jelgavā 27.februārī līdz pat plus 8 grādiem. Nokrišņu dekādes laikā gandrīz nebija – tikai īslaicīgs, neliels sniegs vietām 21.februārī. Sniega sega februāra trešās dekādes laikā pakāpeniski blīvējās un perioda beigās arī kusa. 28.februārī sniegs vairs tikai vietām klāja Liepājas un Rucavas apkārtni, savukārt Ventspilī un Kuldīgā tas bija vairs tikai četrus centimetrus biezs. Citviet Kurzemē un Viduslatvijā 28.februārī sniega segas biezums bija seši līdz 17 centimetri, turpretī Austrumlatvijas iekšzemes rajonos sniega vēl ir gana. Visdziļākā sniega sega turpina būt Vidzemes un Alūksnes augstienēs, kurā tā ir 38 līdz 45 centimetri. Savukārt vēja ātrums februāra izskaņā bija zemāks par normu, brāzmās jūras piekrastē stiprākas – līdz 16 metriem sekundē – uzpūšot tikai 28.februārī.
