“Financial Times”: “Gazprom” nespēj kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu

Krievijas valsts dabasgāzes gigants “Gazprom” nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts “Financial Times”.

Pagājušā gada nogalē, kad “Gazprom” ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: “Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem.”

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi  lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un “Gazprom”, kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta “Financial Times”.

“”Gazprom” saprot, ka tam nekad vairs nebūs tik liels ienākumu avots kā Eiropa, un tam tas vienkārši ir jāpieņem,” sacīja Krievijas analītiskā fonda”Enerģētikas un finanšu institūts” vadītājs Marsels Salihovs. “Vienīgā iespēja tagad ir meklēt salīdzinoši mazākus ieņēmumu avotus un pakāpeniski tos attīstīt, vācot drupatas,” viņš piebilda.

Svētdien intervijā valsts televīzijas kanālam “Rossija 1” Putins atzina, ka Krievija iepriekš no enerģijas eksporta guvusi lielāku peļņu, taču noliedza, ka Eiropas tirgus zaudēšana rada problēmas.

Lai gan Maskava jau neilgi pēc atkārtotā uzbrukuma sākuma Ukrainā nolēma samazināt gāzes piegādes Eiropai, kas sākotnēji paaugstināja cenas līdz pietiekamam līmenim, lai kompensētu eksporta kritumu, šī ietekme uz cenām bija īslaicīga.

“Gazprom” pirmsnodokļu peļņa 2022.gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza rekordaugstu līmeni 4,5 triljonu rubļu (46 miljardi eiro) apmērā, taču gadu vēlāk nokritās par 40%, bet tīrā peļņa saruka no viena triljona rubļu līdz 255 miljardiem rubļu.

Krievijas Zinātņu akadēmijas pētnieki prognozē, ka uzņēmuma 2023.gada finanšu rezultāti parādīs, ka tas vairs nestrādā ar peļņu, bet zaudējumi līdz 2025.gadam varētu sasniegt vienu triljonu rubļu.

Eiropas Savienība (ES) ir izrādījusies prasmīgāka alternatīvu gāzes piegāžu nodrošināšanā, nekā daudzi uzskatīja, un ES dati liecina, ka Krievijas daļa bloka gāzes importā ir samazinājusies no vairāk nekā 40% 2021.gadā līdz 8% pagājušajā gadā, savukārt cenas ir nokritušās no to maksimālā līmeņa kara sākumā. ES mērķis ir līdz 2027.gadam pilnībā izbeigt Krievijas fosilā kurināmā importu.

Svētdien Putins apgalvoja, ka Krievija esot labi tikusi galā ar situāciju pēc tam, kad Eiropa pārtrauca pirkt tās gāzi, “izpētot alternatīvus maršrutus un koncentrējoties uz saviem gazifikācijas centieniem”. Taču patiesībā tie nespēj aizstāt zaudēto ES tirgu.

Tā kā galvenais eksporta tirgus ir zaudēts, “Gazprom” ir centies atrast jaunus pircējus, bet tā noslēgtie darījumi Centrālāzijā un nelielie piegāžu kāpumi Ķīnai un Turcijai kompensēs vien 5 -10% no zaudētā Eiropas tirgus, norāda Salihovs.

Lai būtiski mainītu šo situāciju, būs nepieciešamas milzīgas investīcijas cauruļvados un citā infrastruktūrā, lai apkalpotu jaunus tirgus, kā arī iesaistīšanos no ārējo partneru puses, taču tie ar šādu rīcību nesteidzas.

Kad sākās Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā, “Gazprom” bija šķietami daudz labākā situācijā nekā citi Krievijas enerģijas eksportētāji, ņemot vērā, ka pretēji naftai Krievijas gāzei netika noteiktas nekādas rietumvalstu sankcijas.

Taču 2022.gada septembrī “Gazprom” perspektīvas mainījās, kad zemūdens sprādzieni sabojāja “Nord Stream” gāzesvadu, pa kuru uz Eiropu tika transportēti 40% Krievijas gāzes eksporta, krasi samazinot Maskavas iespējas izmantot to kā līdzekli spiediena izdarīšanai uz Eiropu.

Krievijas tirgus, kas vienmēr saņēmis krietni lielāku uzņēmuma piegāžu daļu nekā Eiropa, ir palīdzējis tan noturēties virs ūdens, taču, tā kā vietējā tirgū gāze tiek pārdota par daudz zemāku cenu, pārdošanas apjoms iekšzemē nespēj kompensēt ES tirgus zaudēšanu.

Lai gan Krievijas gāzes eksports uz Ķīnu ir pieaudzis, šis apjoms joprojām ir salīdzinoši neliels – Krievija pagājušajā gadā pa cauruļvadiem šai valstij piegādāja aptuveni 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir tikai neliela daļa no 230 miljardiem kubikmetru gāzes, ko tā vidēji gadā eksportēja uz Eiropu pirms Ukrainas kara sākuma.

Uzņēmums varētu uzlabot savas perspektīvas, ja tas panāktu vienošanos par 3550 kilometrus garā gāzesvada “Sila Sibiri 2” būvniecību, kas savienotu gāzes atradnes, kuras savulaik apgādāja Eiropu, ar Ķīnu, un par otra cauruļvada būvniecību uz Ķīnu. Taču Pekina un Maskava vēl nav vienojušās par “Sila Sibiri 2” projektu, kas šķērsos Mongoliju.

Neatkarīgie analītiķi un valsts atbalstītie pētnieki ir vienisprātis, ka pat visoptimistiskākā scenārija gadījumā “Sila Sibiri 2” būvniecība ilgtu vairākus gadus un nespētu kompensēt zaudēto pārdošanas apjomu Eiropā.

“Gazprom” naftas bizness “Gazprom Ņeftj” ir kļuvis par uzņēmuma galveno atbalstu, kas 2023.gada pirmajā pusgadā nodrošināja 36% no uzņēmuma ieņēmumiem un 92% no tīrās peļņas. Struktūrvienības tirgus vērtība pagājušajā gadā pat pārsniedza tās mātesuzņēmuma tirgus vērtību.

“Gazprom Ņeftj” bijušais stratēģijas vadītājs Sergejs Vakuļenko norāda, ka “Gazprom” stāvoklis nav nedz lielisks, nedz drausmīgs, un uzņēmums nav nonācis uz sabrukuma robežas. Taču analītiķi ir vienisprātis, ka “Gazprom” jārēķinās risku, ka tā finanšu situācija un perspektīvas nekad vairs nebūs tādas kā agrāk.

Foto: Shutterstock.com