Maija trešajā ceturtdienā jau divpadsmito gadu ukraiņi ne tikai Ukrainā, bet visā pasaulē velk krustdūrienā izšūtas blūzes un kreklus vai pilnībā tautastērpu un atzīmē Višivankas jeb izšūšanas dienu.
Ceturtdien, 19. maijā, Višivankas diena tika svinēta arī Rīgā pie Operas. Šogad karš piešķīra svētkiem īpašu, smeldzīgu nozīmi.
Pirmo reizi ukraiņi tik asi izjutuši plaši pazīstamā izteiciena par „izšūto nāciju kodu” nozīmi. Par to rakstīja Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska savā “Instagram” – „Višivankas diena – tradicionālie ukraiņu krekla svētki, kas ir nacionālā lepnuma priekšmets. Katrā novadā krekls tika izšūts īpašā veidā, pēc raksta varēja noteikt apvidu, novadam raksturīgās tradīcijas. Kāds to kreklu dabūjis, brīnumainā kārtā izdzīvojot, skapī nopostītā mājā. Un kāds to pazaudēja kopā ar māju. Kāds to meklē citā valstī, kur karš viņu izdzina. Dažs ir okupācijā, riskējot ar savu dzīvību, savukārt citi šos svētkus atzīmēja pirmoreiz, jo pirmo reizi izjuta tādu vajadzību.”
Višivanka Rīgā tika atzīmēta ārā pie Nacionālās Operas ar skaistu ukraiņu dziesmu koncertu – uzstājās Katrīna Gupalo kopā ar ansambli (ar dažām tā dalībniecēm viņa tikai ceturtdienas rītā iepazinusies), sanākušos uzrunāja Ukrainas vēstnieks Oleksandrs Miščenko, kā arī Rīgas Domes pārstāvji.
Pie Operas nama norisinājās Ukrainas dažādu novadu tautas tērpu improvizēta skate, kuru kuplināja arī Latvijas novadu pārstāvji tautas tērpos, starp tiem arī baušķenieki Raitis Ābelnieks ar kundzi Ligitu.
Foto: Ingrīda Punka
