Gada laikā vidējā aizdevuma summa mājoklim kāpusi par 10 tūkstošiem eiro; augusi interese par dzīvokļiem energoefektīvās ēkās, bet to pieejamība ir zema

Kopš pagājušā gada vidus mājokļu tirgū novērojams būtisks cenu kāpums, īpaši jaunajos projektos. Tas ir ietekmējis vidējo mājokļa kredīta summu, un gada laikā tā pieaugusi no 75 tūkstošiem eiro līdz 85 tūkstošiem eiro, liecina “Luminor” bankas apkopotā informācija.

Bankas pārstāve Inese Kronberga norādīja, neskatoties uz to, tirgus joprojām ir aktīvs un nav vērojams jaunu mājokļu darījumu kritums. Septembrī tirgus pēc vasaras kļuvis vēl aktīvāks un darījumu skaits, salīdzinot ar augustu, ir audzis par 4%, liecina Nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotā informācija Saskaņā ar “Luminor” datiem, jaunu hipotekāro kredītu pieteikumu skaits pēdējās nedēļās ir nedaudz krities.

Jaunajos projektos cenas gada laikā ir paaugstinājušās par aptuveni 20% līdz 30%, citos dzīvokļu segmentos cenu kāpums ir bijis mērenāks – ap 10%. Tas saistīts ar būvniecības izmaksu pieaugumu un jauno projektu ierobežoto piedāvājumu. Tā kā sērijveida dzīvokļu piedāvājums ir daudz plašāks, šiem mājokļiem cenu kāpums nav bijis tik straujš.

“Vairākus gadus Baltijas nekustamā īpašuma cenu kāpuma līderis ir bijusi Latvija, taču pēdējos pāris gadus cenu kāpums Lietuvā un Igaunijā ir bijis straujāks. Pamazām Baltijas mājokļu cenas tuvojas Eiropas Savienības vidējam līmenim un sagaidāms, ka šī tendence turpināsies arī nākotnē. Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma iegāde var būt labs nodrošinājums nākotnē, jo visticamāk cenas nekritīs, taču iedzīvotājiem rūpīgi jāizvērtē mājsaimniecības iespējas, ņemot vērā augošo Euribor likmi, kā arī energoresursu cenas, kas ietekmē komunālo pakalpojumu rēķinus un kļūst par papildu finansiālo slogu mājsaimniecībām,” norāda “Luminor” privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs.

Energoresursu cenu kāpums ir ietekmējis iedzīvotāju izvēli, un pēdējā gada laikā augusi interese par mājokļiem energoefektīvās ēkās, tomēr to pieejamība ir zema, kas skaidrojams ar to, ka augstākā energoefektivitātes klase šobrīd ir salīdzinoši mazam dzīvokļu skaitam, kā arī tie ir dārgāki. Kā norāda bankas eksperts, iedzīvotāji apzinās, ka energoefektīva ēka ir ilgtermiņā izdevīga, jo būtiski ietekmēs nākotnes maksājumus. Māja ar mazākiem enerģijas zudumiem būs pievilcīgāka tirgū arī nākotnē.

“Palielinoties maksājumiem par elektroenerģiju un apkuri, mainās arī īpašumu piedāvājums tirgū – pārdošanā vairāk parādās lieli sērijveida dzīvokļi, par kuriem būs augsti komunālie maksājumi, kā arī privātmājas ar lielu kvadratūru. Vienlaikus jau ilgāku laiku ir vērojams pieprasījums pēc dzīvojamām telpām ar mūsdienīgiem risinājumiem un sakārtotu apkārtējo vidi. Diemžēl jauno dzīvokļu projektu skaits ilgstoši ir nepietiekams un neapmierina augsto pieprasījumu,” skaidro K.Lukačovs.

Viņš norāda, ka dzīvokļa pircēji sāk izvērtēt alternatīvas, tā rezultātā renovēti īpašumi sērijveida mājās kļūs aizvien pieprasītāki.