Sestdien, 30. augustā, Rīgas centrā norisinājās šī gada lielākā dzīvnieku aizstāvības akcija – “Gājiens par dzīvniekiem 2025: brīvību vistām.” Vairāki simti gājiena dalībnieku kopīgi iestājās par visu dzīvnieku aizsardzību un īpaši aicināja likumdevējus aizliegt dējējvistu turēšanu sprostu sistēmās Latvijā. Gājienu sadarbībā ar citām Latvijas dzīvnieku aizstāvības organizācijām rīkoja fermu dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība”, informē akcijas rīkotāji.
Skanot bungām un skandējot saukļus “Saki cietsirdībai nē – vistu sprostus pagātnē!”, “Sprostiem nē!”, “Atver sirdi – atver būri”, “Brīvību dzīvniekiem” gājiena dalībnieki ar dažādiem plakātiem rokās uzsāka gājienu no Kongresu nama, devās cauri Rīgas centram, garām Saeimai un noslēdza akciju Neatkarības laukumā.
“Iniciatīvai aizliegt dējējvistu sprostus Latvijā ir ļoti liels atbalsts, ko skaidri parāda arī šodienas gājiens. Cilvēki ir pret to, ka dzīvniekus pakļauj smagām ciešanām, turot saspiestībā uz metāla režģiem šauros sprostos. Jau sen ir pieejamas daudz humānāki veidi, kā ražot olas.” pauž biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere. “Mēs aicinām Saeimas deputātus ieklausīties sabiedrības prasībā un virzīt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, lai aizliegtu industriālo dējējvistu sprostu izmantošanu Latvijā!”
Gājiena organizatori norāda, ka sprostu sistēmās dējējvistas ir spiestas visu mūžu stāvēt saspiestībā uz metāla režģiem, nespējot pat normāli pastaigāt vai izplest spārnus, jo katrai vistai sprostā atvēlēta vien nieka A4 formāta papīra lapas platība. Jau sen ir plaši pieejamas daudz humānākas olu ražošanas metodes, tāpēc šādai cietsirdībai pret dzīvniekiem mūsdienās nav nekāda attaisnojuma.
Tikmēr tiešsaistē prasību aizliegt dējējvistu sprostus Latvijā parakstījuši jau 30 tūkstoši cilvēku, petīcijā “Brīvību vistām” aicinot Saeimu par minimālo labturības standartu olu ražošanā noteikt vistu turēšanu kūtīs, nevis sprostos. Prasība tiek pamatota ar sabiedrības vairākuma interesi uz dzīvnieku aizsardzību un ar zinātniskiem pētījumiem, kas apliecina, ka vistu turēšana sprostos nenodrošina šo dzīvnieku fizioloģiskās un uzvedības vajadzības.
Aizliegumi turēt dējējvistas sprostos jau ir pieņemti vairākās valstīs pasaulē un Eiropā, piemēram, Austrijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Luksemburgā, Beļģijā un Slovēnijā. Savukārt Igaunijā vistu sprostu aizlieguma likumprojekts šobrīd jau ir saskaņots visās atbildīgajās ministrijās un drīz tiks skatīts Parlamentā.
2024. gadā Latvijā sprostu sistēmās mita ap 2,5 miljoni dējējvistu jeb aptuveni 70% no visām dējējvistām. Sprostu sistēmas vistu olu ražošanā Latvijā šobrīd vēl izmanto 5 uzņēmumi, no kuriem divi lielākie – “Balticovo” un “APF” – ir apņēmušies pilnībā atteikties no sprostiem tuvāko gadu laikā.
Izmantoti organizatoru fotoattēli.
