Gatavojoties 2028. gada XXVIII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētkiem, pašvaldības norāda uz transporta un speciālistu trūkuma riskiem, uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kuri ceturtdien piedalījās Dziesmu un deju svētku padomes sēdē.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Lana Kazlauskiene, sēdē skatīti svētku sagatavošanai un tradīcijas ilgtspējai aktuāli jautājumi. Sarunā piedalījās pašvaldību un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kā arī Dziesmu svētku biedrības un Latvijas Kultūras darbinieku biedrības pārstāvji.
Pašvaldības informējušas par izaicinājumiem, kas saistīti ar transporta kapacitāti un izmaksām, tērpu nodrošinājumu svētku dalībniekiem, kā arī par speciālistu, īpaši koncertmeistaru, repetitoru un atsevišķās vietās arī kolektīvu vadītāju trūkumu.
Tāpat secināts, ka infrastruktūra starpsvētku pasākumu īstenošanai pašvaldībās kopumā ir pietiekama, tomēr nepieciešami uzlabojumi, galvenokārt āra estrādēs, kā arī jāņem vērā pasākumu tehnisko izmaksu pieaugums.
Pārrunās arī rosināts apzināt pašvaldību un dalībnieku ieguldījumu Dziesmu un deju svētku procesā un uzturēt regulāru domapmaiņu, lai savlaicīgi un kvalitatīvi sagatavotos nākamajiem svētkiem.
Padomes locekļi tika informēti, ka, ņemot vērā LNKC apkopotos sadarbības partneru un nozaru konsultatīvo padomju ieteikumus, par iespējami labāko svētku norises laiku izvērtēts periods no 2028. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Sagatavotais rīkojuma projekts par svētku norises laiku tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā (MK).
Sēdē skatīts arī māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas reformas turpinājuma statuss. Izvērtējot konceptuālo ziņojumu par reformas īstenošanu, secināts, ka atalgojuma prakse pašvaldībās ir atšķirīga un nepieciešami pilnveides pasākumi.
Tādēļ paredzēts turpināt vienotu atalgojuma principu ieviešanu, skaidrāku slodzes noteikšanu, kā arī pakāpenisku pāreju uz 50% valsts un 50% pašvaldību līdzfinansējumu. LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna informēja, ka patlaban tiek gatavots informatīvais ziņojums, kas Kultūras ministrijai jāiesniedz MK līdz šī gada 1. aprīlim.
LNKC direktore Signe Pujāte iepazīstināja padomi ar 2025. gada oktobrī notikušo centra un pašvaldību sarunu kopsavilkumu. Secināts, ka, gatavojoties svētkiem 2028. gadā, visā Latvijā saglabāts stabils amatiermākslas kolektīvu skaits – 2025. gadā darbojās un valsts mērķdotāciju saņēma 1679 kolektīvi, no kuriem 1483 bija pašvaldību dibināti. Kā būtisks risks nākotnē kolektīvu darbībai minēta iedzīvotāju skaita samazināšanās un demogrāfiskā situācija.
Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kas pārrauga Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību. Padomes sastāvu uz pieciem gadiem apstiprina Kultūras ministrija, un tās sastāvs apstiprināts 2024. gada 20. augustā. Padomes locekļi darbojas bez atlīdzības, bet tās darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošina LNKC.
