
Partijas “Latvija Pirmajā vietā” (LPV) priekšsēdētājs Ainārs Šlesers ir parakstījis iesniegumu Ģenarālprokuratūrai, kā arī nosūtījis norakstus Valsts drošības dienestam, Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojam, Valsts policijai par noziedzīga nodarījuma pazīmēm projekta “Rail Baltica” plānošanā un uzraudzībā, kas raisa aizdomas par apzinātu ļaunprātību un kaitējumu Latvijas un Eiropas Savienības finanšu interesēm, portālu informēja partijas pārstāve Līga Krapāne.
LPV ieskatā publiskajā telpā pieejamā informācija par projekta “Rail Baltica” gaitu ir pretrunīga un liecina par nesamērīgu izmaksu pieaugumu miljardu eiro apmērā. Tā 2026. gada 21. marta LTV raidījuma “Panorāma” Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas (ERR) ziņu galvenais redaktors A. Samosts pauda publiskas aizdomas par iespējamu finanšu līdzekļu prettiesisku piesavināšanos projekta Latvijas posma īstenošanā. Ņemot vērā faktu, ka projekta indikatīvās izmaksas kopš 2017. gada ir pieaugušas no 5,79 miljardiem eiro līdz aptuveni 23,8 miljardiem eiro (vairāk nekā četras reizes).
„Šādas publiskas aizdomas rada tiesisku pamatu un neatliekamu nepieciešamību tiesībsargājošajām iestādēm veikt resorisko pārbaudi, lai izslēgtu vai apstiprinātu koruptīva rakstura noziedzīgu nodarījumu esamību,” teikts iesniegumā, ko partijas vārdā parakstījis A. Šlesers.
Tāpat iesniegumā uzsvērts, ka virkne projekta aktivitāšu projektā ir tikušas uzsāktas bez garantēta pilna finansējuma seguma, piekopjot, tā saucamo, „fragmentāro būvniecību”. Rezultātā prioritāri tika uzsākta dārgāko un arhitektoniski sarežģītāko mezglu izbūve, skaidri neapzinoties kopējo projekta pabeigšanai nepieciešamo līdzekļu avotus. Spilgts piemērs šādai nekonsekventai plānošanai ir Rīgas lidostas stacijas mezgls un Daugavā ievietotie jaunā tilta balsti, lai gan šobrīd ir skaidrs, ka pamattrase caur Rīgu tuvākajā desmitgadē tā arī netiks izbūvēta. Valsts kontrole norādījusi, ka prioritātei vajadzēja būt pamattrases izbūvei, lai savienotu Eiropu ar Igauniju un Lietuvu. Tā vietā milzu līdzekļi tika ieguldīti “ekstrās” (luksa stacijā), kamēr galvenajai līnijai naudas nepietiek. Turklāt stacijas izmaksas pieauga vairākkārtīgi pret sākotnējām aplēsēm.
„Šāda pieeja norāda uz klaji nesaimniecisku un nelietderīgu valsts un ES līdzekļu izlietojumu, jo faktiski tiek realizēts tehniski nepilnvērtīgs projekts, kas neatbilst sākotnējiem mērķiem un Latvijas tautsaimniecības interesēm. Tas liecina par procesu, kurā miljardiem eiro lieli izdevumi nenes plānoto sociālekonomisko atdevi, radot pamatotas aizdomas par valsts amatpersonu nolaidību vai apzinātu kaitējumu valsts interesēm,” teikts iesniegumā Ģenerālprokuratūrai, uzsverot, ka tās uzdevums šai lietā ir noskaidrot, vai šāda rīcība klasificējama kā valsts amatpersonu nolaidība, vai arī tā ir apzināta ļaunprātība, darbojoties pretēji valsts interesēm.
Tādēļ Ainārs Šlesers aicina nekavējoties uzsāktkriminālprocesu par naudas izšķērdēšanu un izzagšanu projektā “Rail Baltica”.