Ģenerālprokurors: Tiesas nespēj nodrošināt saprātīgu un ātru lietu izskatīšanu

Tiesas nespēj nodrošināt saprātīgu un ātru lietu izskatīšanu, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sūrojās ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Viņš deputātiem norādīja, ka pie konkrētiem nosacījumiem likums paredz lietas izskatīšanu prokuratūrā. Prokuratūra lietu var pabeigt tikai tad, ja apsūdzētais piekrīt izvirzītai apsūdzībai, nožēlo izdarīto un atzīst vainu. Šādā veidā tiek nodrošināts savlaicīgs un jēdzīgs risinājums. Ja apsūdzētais tam nepiekrīt, tad vienīgais risinājums ir lietu nodot tiesai.

“Likumā skaidri pateikts,- ja lietas apstākļi un personība ļauj prokuroram prasīt ne ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un persona tam piekrīt, tad mēs varam pabeigt lietu prokuratūrā,” uzsvēra Stukāns.

Tas ir ļoti labs mehānisms, lai taupītu gan prokuratūras resursus, gan tiesu resursus. “Uz šodienu, neskatoties uz to, ka tiesām nodoto lietu skaits ir samazinājies uz pusi pēdējos trīs gadus, tiesas nespēj nodrošināt saprātīgu, ātru lietas izskatīšanu,” uzsvēra Stukāns.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš papildināja, ka līdz šim apkopotā informācija liecina, ka tiesās ir ļoti iestrēgušas un ilgi neizskatītas lietas.

“Ja, piemēram, runājam par Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļu, tad viņiem trīs gadu atpakaļ bija 54 lietas neizskatītas, bet pagājušā gada beigās 48 lietas. Samazinājums ir ļoti minimāls, un ir pat lietas tik ilgstoši iestrēgušas, ka, patiesību sakot, zaudē jēgu process un iespējamais sods nesasniedz savu mērķi,” uzsvēra Kalniņš.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā tiesai nodotas 5052 apsūdzētas personas par 9945 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, un 205 no apsūdzētajiem bijuši nepilngadīgie, liecina ģenerālprokurora ziņojums par pērn paveikto.

Analizējot noziedzības stāvokli valstī beidzamo gadu griezumā, prokuratūra norādījusi, ka, pretēji tendencei, kas bija vērojama, salīdzinot 2021.gadu ar 2020.gadu, kad reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits 2021.gadā samazinājās par 15,3%, tad 2022.gadā attiecīgi pret 2021.gadu tas pieauga par 3%, bet 2023.gadā tas attiecībā pret 2022.gadu pieauga par 5,6%.

Pieaugot reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaitam, pieaudzis arī sākto kriminālprocesu skaits.

2023.gadā valstī sākti 32 403 kriminālprocesi, kas vienlaicīgi ir prokuroru uzraudzībā pieņemto kriminālprocesu skaits.

Katru gadu Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskais departaments nosaka īpaši aktuālus noziegumus, piemēram, slepkavības, noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja noziedzīgi nodarījumi izdarīti pret nepilngadīgo, cilvēku tirdzniecība, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, kontrabanda, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, amatnoziegumi, kuru izmeklēšana atzīta par prioritāru.

2023.gadā prokurori uzraudzībā pieņēmuši 3005 īpaši aktuālus kriminālprocesus.

Absolūti lielāko daļu noziegumus izmeklē Valsts policija. Iestādes priekšnieks Armands Ruks nesen medijiem atzina, ka pieaugums ir saistīts ar to, ka 2022.gada novembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.

Tāpat pērn pieaugušas zādzības nelielos apmēros. Vienlaikus nevar aizmirst par noziedzības latentumu – īpaši, kas saistīts ar vardarbību ģimenē. Tas nozīmē, ka policija, pateicoties likuma izmaiņām, policijai vairāk uzticas, līdz ar to attiecīgi pieaug policijas reaģēšana un reģistrēto notikumu skaits.