“Google”: Ukrainas karā vairāk nekā citos konfliktos līdz šim kā ierocis tiek izmantota dezinformācija

Ukrainas karā vairāk nekā citos konfliktos līdz šim kā ierocis tiek izmantota dezinformācija, tādēļ interneta platformu uzturētājiem ir jāvelta daudz pūļu, lai atklātu maldinošas informācijas izplatīšanu, intervijā aģentūrai LETA uzsver “Google” viceprezidents globālās politikas un attiecību ar valdībām jautājumos Karans Bhatija (Karan Bhatia). Vienlaikus svarīga ir arī patiesas informācijas pieejamība.

Tādēļ, lai gan “Google” ir slēdzis savu uzņēmumu Krievijā, šīs valsts iedzīvotājiem joprojām ir pieejamas tādas “Google” uzturētas interneta platformas kā “YouTube” un “Google Search”. “Google” arī ir apņēmies dubultot savus ieguldījumus Centrālās un Austrumeiropas reģionā, jo viena no kara konsekvencēm ir tā, ka cilvēki, uzņēmumi un investori jūtas satraukti par stabilitāti un izaugsmes iespējām konflikta zonu tuvumā.

Kādas izmaiņas Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis “Google” un kopējai IT industrijai?

Krievijas iebrukums Ukrainā ir kļuvis par galveno fokusu visā uzņēmumā. Ir jāpievērš uzmanība četrām darbības jomām.

Pirmā ir dezinformācijas un maldinošas informācijas atrašana, jo šajā karā vairāk nekā citos konfliktos līdz šim kā ierocis tiek izmantota tieši dezinformācija. Mēs esam spēruši virkni soļu, lai risinātu šo jautājumu, sākot ar to, ka neviens no Krievijas finansētajiem medijiem vairs nav atrodams mūsu platformās. “YouTube” platformā ir slēgti simtiem kanālu, kas izplatīja nepatiesu informāciju, un izņemti tūkstošiem video. Mēs esam pārtraukuši reklāmu izvietošanu no Krievijas mūsu platformās.

Otra lieta, kas man ir jāpiemin, ir darbs, lai cilvēki varētu saņemt patiesu un precīzu informāciju. “Google” misija ir palīdzēt cilvēkiem atrast informāciju, un situācijā, kādā pašlaik ir nonākusi Ukraina un visa pasaule, tas ir svarīgāk kā nekad agrāk. Tādēļ mēs esam veikuši virkni pasākumu, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem Ukrainā ir viegli pieejama nepieciešamā informācija. Piemēram, ziņas, kur atrodas tuvākie palīdzības centri bēgļiem. Mēs esam izveidojuši mobilo lietotni, lai cilvēkiem Ukrainā laikus būtu informācija par gaisa uzlidojumu trauksmes brīdinājumiem. Tas attiecas arī uz Krieviju. Mēs joprojām nodrošinām pieeju “YouTube” un “Google Search”, jo mums šķiet svarīgi, lai cilvēkiem Krievijā būtu pieejami fakti par to, kas patiesībā notiek šajā karā.

Trešā lieta ir darbs ar kiberdrošības izaicinājumiem. Ir virkne kiberdraudu – gan Ukrainas, gan visa reģiona institūcijām. Mūsu komanda ir strādājusi, lai uzlabotu mājaslapu, domēnu drošību, kuri var būt potenciālo uzbrukumu mērķis.

Visbeidzot, man ir jāpiemin humānā palīdzība, kā arī reģiona ekonomiskā stabilitāte. Gan “Google” labdarības struktūrvienība “Google.org”, gan mūsu darbinieki ir ziedojuši 45 miljonus ASV dolāru bēgļiem. Tāpat mēs esam apņēmušies dubultot savus ieguldījumus šajā reģionā, jo mēs ļoti labi saprotam, ka viena no kara konsekvencēm ir, ka cilvēki, uzņēmumi un investori jūtas satraukti par stabilitāti un izaugsmes iespējām. “Google” ir pārliecināts, ka šis arī turpmāk būs ļoti svarīgs reģions mums un arī Eiropai. Tostarp ekonomiskās izaugsmes ziņā. Piemēram, mēs nesen paziņojām par nozīmīgu ieguldījumu nekustamajā īpašumā Varšavā.

“Google” pārvalda virkni interneta platformu. Kurās ir visizaicinošāk atklāt dezinformāciju? Vai tas ir, piemēram, “YouTube”, kur galvenais informācijas avots ir video un ir maz rakstītu tekstu?

Mēs dezinformāciju vai maldinošu informāciju atklājam virknē platformu. Bez “YouTube” man ir jāmin arī “Google Search” un “Google Play”, kas pēc būtības ir veikals, kurā iegādāties mobilās lietotnes. “Google” ir veltījis 10 miljonus ASV dolāru, lai cīnītos ar šo problēmu. Mēs to darām, jo dezinformācija un maldinoša informācija ir globāls izaicinājums. Taču tam bieži ir arī ļoti lokālas dimensijas, un, ja tādēļ jūs nesaprotat potenciālos dezinformācijas draudus, tad tos ir arī grūti efektīvi novērst. Tādēļ mēs sadarbojamies ar faktu pārbaudes organizācijām, sadarbojamies ar masu medijiem.

Vienlaikus tas pats “YouTube” saņēma daudz kritikas par tajā pieejamu maldinošu informāciju Covid-19 pandēmijas laikā. Ko no tā esat mācījušies un vai to izmantojat tagad Ukrainas kara apstākļos?

Covid-19 bija nozīmīgs globāla mēroga notikums, un mēs pret to attiecāmies ļoti nopietni gan attiecībā uz maldinošas informācijas izplatīšanas novēršanu, gan arī popularizējot drošu un pārbaudītu informāciju. Šīm abām lietām ir jāiet roku rokā. Covid-19 laikā mēs pieņēmām politiku, kas ļauj izņemt no platformas maldinošu informāciju. Es gribētu teikt, ka tā bija viena no progresīvākajām politikām starp platformām. Viena no šī laika mācībām ir, ka interneta platformu politika attiecībā uz tajā ievietoto informāciju var mainīties un attīstīties.

Viena lieta, kas no Covid-19 laika ir pārņemama attiecībā uz citām krīzēm, ir izaicinājumu mērogs, ar kādu tādi uzņēmumi kā “Google” var saskarties. Interneta platformās ir pieejams milzīgs informācijas apjoms – simtiem tūkstošu videoierakstu stundu tiek augšuplādētas katru minūti. Tas ir nenormāls apjoms, ar kuru ir jātiek galā ar mākslīgā intelekta un tehnoloģiju rīkiem. Mēs tajā arvien turpinām investēt.

“Google” kā uzņēmums ir aizgājis no Krievijas, bet jūs turpināt nodrošināt zināmus pakalpojumus Krievijā. Vai no Krievijas valdības puses ir bijuši mēģinājumi kontrolēt vai ietekmēt to, kāds saturs parādās vai Krievijā ir pieejams “Google” uzturētajās platformās?

Mēs turpinām uzturēt globālas interneta vietnes, kurām var piekļūt arī cilvēki Krievijā. Mēs turpinām ievērot savu politiku, un, protams, ka uz to Krievijas valdībai nav nekādas ietekmes. Cilvēki Krievijā “YouTube” vai “Google Search” var piekļūt tieši tādam pašam saturam kā cilvēki Latvijā vai ASV. Vienlaikus bija ļoti izaicinoši turpināt nodrošināt mūsu uzņēmuma klātbūtni Krievijā. Kā jūs zināt, mūsu uzņēmums Krievijā pieteica bankrotu, jo Krievijas valdība arestēja tā bankas kontu. Tāpat, kā jau es minēju, mēs Krievijā esam pārtraukuši pārdot reklāmas iespējas mūsu uzturētajās vietnēs. Taču mūsu misija ir nodrošināt cilvēkiem piekļuvi informācijai. Tas visiem nāk tikai par labu.

Cik daudz naudas “Google” ir zaudējis finansiāli, jo bija jāatstāj Krievijas tirgus?

Šādu informāciju “Google” neatklāj, taču es varu teikt, ka mūsu bizness Krievijā bija augošs, tādēļ tā slēgšanai, protams, ir ietekme. Tomēr mums nebija daudz jautājumu, kā jārīkojas, un lēmums par reklāmu pārdošanas apturēšanu tika pieņemts, pirms vēl bija ieviestas sankcijas.

Vienlaikus pašlaik Krievijā tiek veidotas jaunas interneta vietnes, kopējot virkni starptautisku platformu. Kā jūs to vērtējat, un vai par šādiem gadījumiem būs iespējamas tiesvedības?

Jā, šādas vietnes parādās, bet mūsu pārliecība ir, ka “Google” visā pasaulē izmanto tādēļ, ka mēs piedāvājam ļoti labu produktu, kurš cilvēkiem ļauj iegūt vairāk un labāku informāciju. Tā ir mūsu priekšrocība konkurencē un mēs turpināsim tajā ieguldīt. Ir žēl, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ pašlaik strādāt ir sarežģītāk, bet mēs visā pasaulē turpināsim piedāvāt pakalpojumus, kuri ir labākie savā jomā.

Jūs jau pieminējāt kiberdrošību un to, ka palīdzat citiem. Taču vai arī “Google” ir piedzīvojis uzbrukumus no Krievijas hakeru puses?

“Google” iegulda miljardiem ASV dolāru mūsu sistēmu drošībā. Katru dienu mēs saskaramies ar simtiem tūkstošu dažāda veida apdraudējumu, kuri ir jāiztur mūsu sistēmām, lai pasargātu lietotājus. Tie nāk no visas pasaules. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi dalīties ar informāciju par to, ko mēs redzam, tādēļ “Google” ir izveidota draudu analīzes grupa. Dažkārt mērķis esam mēs, dažkārt mērķis ir kādi citi, bet kopumā kiberdrošības vide kļūst arvien izaicinošāka.

Minējāt, ka dezinformācijas un maldinošas informācijas atrašanai lietojat mākslīgā intelekta rīkus. Tomēr kāda situācija ir ar tā saucamajām mazajām valodām, kāda ar aptuveni diviem miljoniem lietotāju visā pasaulē ir arī latviešu valoda? Vai arī šajās valodās ir pietiekami efektīvi rīki dezinformācijas atklāšanai?

Te mēs atgriežamies pie apņemšanās īpaši pievērsties šim reģionam, ko minēju sarunas sākumā. Pirmkārt, man ir jāuzsver, ka mums ir kapacitāte sekot līdzi informācijai arī latviešu valodā. Taču ļoti bieži izaicinājumi ir saistīti ar to, ka ir jābūt izpratnei par plašāku politisko, ekonomisko vai sabiedrisko kontekstu un tā ir jāadaptē mūsu algoritmos un sistēmās, lai spētu noķert dezinformāciju vai maldinošu informāciju. No mūsu puses ir spēcīga apņemšanās stāties pretī šiem izaicinājumiem, tostarp šajā reģionā.

Kad jūs sakāt “šajā reģionā”, par kurām valstīm ir runa?

Tas ir viss Centrāleiropas un Austrumeiropas reģions jeb arī Trīs jūru iniciatīvas reģions, ja mēs atsaucamies uz Rīgā notikušo forumu. Protams, ka tas iekļauj Baltijas valstis, iekļauj Latviju.

Kā jūs salīdzināt darbu šeit, piemēram, ar ASV? Galu galā šajā reģionā ir ļoti daudz tā saucamo mazo valodu. Baltijas valstīs vien – aptuveni trīs miljoni lietuviešu valodas, aptuveni divi miljoni latviešu valodas un aptuveni pusotrs miljons igauņu valodas lietotāju.

Jā, tā ir. Taču “Google” ir globāla platforma, un mēs darbojamies, sākot no Āfrikas un beidzot ar Dienvidameriku un Dienvidaustrumāziju. Valodu dažādība ir lieta, kurā mēs ieguldām ļoti daudz, lai radītu produktus, kuri labi kalpo mūsu lietotājiem. Mēs esam ieinteresēti, lai mūsu platformas vienlīdz ērti var lietot gan kāds Londonā vai Ņujorkā angļu valodā, gan kāds Dienvidamerikas indiāņu tautu pārstāvis savā valodā. Mērogs, kādā mēs darbojamies, ļauj mums būt pietiekami efektīviem arī darbā ar mazajām valodām.

Tas nozīmē, ka, ja mēs, piemēram, redzam, ka “Google Translate” tulkošanas platformā ir pieejama kāda valoda, tad tas, visdrīzāk, nozīmē, ka šajā valodā “Google” arī meklē dezinformāciju?

Jā.

Vēl viens smags jautājums jau personīgā līmenī ir datu drošība. Vai ir redzams, ka cilvēki kļūst informētāki, kā viņiem ir jārīkojas internetā ar saviem datiem?

Jā. Datu drošība šajā biznesā ir kļuvusi gandrīz par konkurētspējas mērauklu. Mēs tajā esam investējuši daudz un izstrādājuši rīkus, kuri lietotājus mudina būt atbildīgākiem tajā, kā viņi izmanto internetu. Mūsu uzstādījums ir, ka privātums ir domāts ikvienam, tādēļ tam ir jābūt jau iebūvētam sistēmās. Tādēļ vienalga, vai jūs būtu vislētākā telefona aparāta pircējs kādā attīstības valstī vai arī jūs iegādājaties visdārgāko un tehnoloģiski advancētāko tālruni kādā labklājības valstī, uz jums tiks attiecināti vieni un tie paši drošības standarti. Drošība ir lieta, uz kuru ir tiesības visiem.

Pašlaik “Google” ir birojs Viļņā. Vai domājat izvērst savu darbību arī pārējās Baltijas valstīs kādā pārskatāmā periodā?

Mēs vienmēr vērtējam, kāda ir nepieciešamība pēc fiziskas klātbūtnes. Mēs jau esam paziņojuši, ka palielināsim savu fokusu uz šo reģionu, tostarp uz Latvijas tirgu. Es nosaukšu tikai dažas lietas. Mums ir programma “Izaugsme ar “Google”” (“Grow with Google”), kurā mēs strādājam ar mazajiem uzņēmumiem un privātpersonām, lai tās apmācītu darboties tiešsaistē un tie klientus saviem produktiem un pakalpojumiem varētu meklēt ne tikai mājas tirgū, bet visā pasaulē. Latvijā mēs šo programmu uzsākām aprīlī ar mērķi apmācīt tajā 3000 cilvēku. Savu atbalstu programmai pauduši Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un aprīlī esam paprakstījuši ar Ekonomikas ministriju sadarbības memorandu, lai sekmētu vietējo uzņēmumu izaugsmi un stiprinātu biznesa noturību pastāvīgi mainīgajā pasaulē. Tikai divos šīs programmas darbības mēnešos tie jau ir 2500 cilvēki. Mēs ar rezultātiem esam ļoti apmierināti un turpināsim šajā programmā Latvijā ieguldīt. Tāpat Latvijā darbu sāks “Google.org”, kas ir “Google” labdarības struktūra. “Google.org” Trīs jūru iniciatīvas reģionā ir apņēmusies ieguldīt piecus miljonus ASV dolāru nevalstisko organizāciju sektorā. Tādēļ Latvija ir vieta, kur mēs redzam tālākas izaugsmes iespējas.

No jūsu teiktā es noprotu, ka nav tik būtiski šeit atrasties fiziski, ja šeit darbojas “Google” iniciatīvas?

Tieši tā. Mūsu mērķis ir, lai Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja piekļūt informācijai, mācīties, izvietot savus produktus un pakalpojumus mūsu platformās. Tās ir lietas, kurās mēs esam visefektīvākie ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē un, kas ļauj augt un radīt jaunas darbavietas.

Baltijas valstis nereti saņem atzinīgus vārdus par labu IT infrastruktūru un vidi. Varat tam piekrist?

Jā. Baltijas valstis kopumā ir visai progresīvas tehnoloģiju jautājumos, vienalga, vai mēs runājam par datorzinātnes jautājumiem, tehnoloģiju lietojamību sabiedrībā, “vienradžu” uzņēmumu skaitu vai valdību attieksmi pret digitalizāciju. Tas ir uzmundrinoši.

Jūs Rīgā piedalījāties Trīs jūru iniciatīvas investīciju forumā. Kādi kopumā ir “Google” plāni šajā reģionā, ja neskaita jau to, ko minējāt?

No sākuma man ir jāsaka paldies Latvijai par šī foruma sarīkošanu, jo tas ir liels darbs savest kopā valdību, biznesa un sabiedrības pārstāvjus no visa reģiona.

“Google” uz Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionu lūkojas ar lielu entuziasmu. Šajā reģionā pēdējās desmitgadēs ir ievērojama ekonomiskā izaugsme, ir redzama stingra apņēmība orientēties uz digitālo ekonomiku. Reģionā tiek apstiprinātas politikas un regulācija, kura ļauj attīstīties inovācijām. Tieši tādēļ “Google” investē Trīs jūru iniciatīvā, lai šis reģions digitālajā ziņā kļūtu integrētāks. Tāpat mēs redzam transatlantisko saišu veidošanu, jo Trīs jūru iniciatīvas partneris ir ASV. Tādēļ mēs esam lepni kā ASV kompānija iesaistīties šajā iniciatīvā, lai stiprinātu šo transatlantisko komponenti.

Vienlaikus nav noslēpums, ka daudzu investoru acīs šī reģiona tuvums Krievijai, kas iepriekš bieži tika uzlūkots kā priekšrocība, tagad ir kļuvis par draudu. Kā jūs vērtējat ieguldījumus šajā reģionā?

Kā jau es minēju, “Google” nesen paziņoja par ievērojamiem ieguldījumiem šajā reģionā, un mēs turpināsim investēt. Karš ir radījis ģeopolitisku neskaidrību. Taču galu galā mūsu investīciju politika ir ilgtermiņa. Mēs neinvestējam tikai šodien vai rītdien, bet domājam to darīt daudzus gadus, un fundamentāli virziens, kā attīstās Baltijas valstis, kā plašāk attīstās Trīs jūru iniciatīvas reģions, ir ļoti pozitīvs.

Kas jūsu vērtējumā ir tā pamatā? Tas, ka mēs esam NATO dalībvalstis?

Arī tas. Taču man ir jāmin likuma spēks, kas nozīmē, ka vērtības šī reģiona valstīs lielā mērā sakrīt ar “Google” vērtībām. Mēs ticam vārda brīvībai, mēs ticam inovācijām. Tās ir vērtības, ko mēs redzam arī šī reģiona valstīs, un šādās valstīs mūsu produkti var būt vissekmīgākie. Tā ir viena no atslēgas lietām, kas mums ļauj būt optimistiskiem par darbību šajā reģionā.

Pieminējāt vārda brīvību. Kā to salāgot ar dezinformācijas un maldinošas informācijas apkarošanu, jo tieši šajā jautājumā daudzi apmaldas, nespējot nošķirt vienu no otra?

Jā. Tas ir izaicinošs jautājums, ar kuru mēs kā uzņēmums saskaramies katru dienu. Patiesība ir tajā, ka ne vienmēr to ir viegli atrisināt un informāciju diferencēt. Pasaulē ir valstis, kuru valdības vai pie varas esoši cilvēki ļoti vēlētos daudz ko nosaukt par maldinošu informāciju, jo tā nav ērta viņiem politiski, nevis tādēļ, ka tā būtu nepatiesa. Mēs vadāmies pēc autoritatīviem avotiem konkrētajos jautājumos un tēmās. Kā piemēru varu minēt, ka Covid-19 laikā mēs ļoti vadījāmies pēc Pasaules veselības organizācijas un valstu veselības dienestu sniegtās informācijas. Līdz ar to savus lēmumus mēs pieņēmām, ņemot vērā šādus autoritatīvus avotus.

Tomēr galu galā mēs esam uzņēmums, kurš tic, ka vārda brīvība ir ļoti laba lieta. Tādēļ mūsu galvenais uzdevums ir rūpēties, lai katru balsi varētu sadzirdēt. Arī tad, ja dažkārt tiek teiktas neērtas lietas. Taču tajā pašā laikā mēs koordinēti rīkosimies, lai apkarotu dezinformāciju.

Jūs veltījāt atzinīgus vārdus Baltijas valstīm. Taču kas jūsu skatījumā būtu jāmaina, lai attīstība šeit notiktu sekmīgāk?

Ja atgriežamies pie Trīs jūru iniciatīvas, tad tā dod iespēju veidot daudz integrētāku, vienotāku tirgu. Realitāte ir tāda, ka, piemēram, Latvijai vienai pašai jau var būt ļoti laba likumdošana vai inovāciju politika, taču, ja tāda pati politika tiktu ieviesta visā reģionā, tad uz šejieni skatītos daudz vairāk investoru un censtos tam veidot produktus un pakalpojumus. Tādēļ lieta, ko mēs vēlētos redzēt, ir lielāka sadarbība un, cerams, arī skaļāka balss, jo tām iniciatīvām un perspektīvām, par kurām pašlaik tiek runāts, būtu jāizskan arī ārpus šī reģiona.

Kuram būtu jārunā skaļākā balsī – valdībām, uzņēmējiem?

Pirmkārt, tas attiecas uz valdībām un politikas veidotājiem, taču arī uzņēmējiem un sabiedrībai ir sava loma. Piemēram, te ir daudz optimistiskāks skats uz jaunajām tehnoloģijām, nekā mēs redzam daudz kur citur. Tas ir arī mūsu skats, un mēs labprāt redzētu, ka tas atskan arvien plašāk.