Saistībā ar Āfrikas cūku mēra iespējamo izplatību varētu būt gaidāms
cūkgaļas cenu kritums, jo audzētāji, saskārušies ar realizācijas
problēmām, centīsies gaļu pārdot par jebkādu cenu, portālam atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC)
vadītāja Ingūna Gulbe.
“Tuvākajā laikā Latvijā izmaiņas varētu būt cūkgaļas cenām, bet tas
ir atkarīgs no tā, kā attīstīsies Āfrikas cūku mēris Baltijas valstīs un
tuvākajos reģionos. Ja slimība ies plašumā, tad noteikti pastāv iespēja
cenu kritumam,” sacīja Gulbe, gan pagaidām neprecizējot samazinājuma
apmērus.
“Cenas kritums būs saistīts gan ar ekonomiskiem, gan psiholoģiskiem
aspektiem, Ja reģiona audzētāji gaļu nevarēs eksportēt, tad to par
jebkādu cenu vajadzēs pārdot vietējā tirgū. Savukārt cilvēki parasti
cenšas nelietot uzturā to gaļu, kura ir saistīta ar kādām dzīvnieku
slimībām, neskatoties uz to, ka cilvēku veselībai šie slimie dzīvnieki
un viņu gaļa nekādu kaitējumu nerada,” akcentēja Gulbe.
Patlaban tirdzniecībā cūkgaļas cenas svārstās no 1,75 eiro līdz
pieciem eiro par vienu kilogramu atkarībā no gaļas kvalitātes, bet
subproduktu cena – no 0,50 eiro līdz 2,28 eiro par vienu kilogramu.
Savukārt vidējā cūkgaļas iepirkuma cena ir 1,50 eiro par vienu
kilogramu. No Latvijā kopā saražotā gaļas daudzuma cūkgaļa veido 46%,
bet no Latvijā kopumā patērētās gaļas un gaļa produktu apjoma – 55%.
Kā ziņots, arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis
iepriekš norādīja, ka cilvēki uzturā cūkgaļu var lietot droši, bez bažām
inficēties ar Āfrikas cūku mēri.
“Cilvēks ar Āfrikas cūku mēri saslimt nevar. Taču, lai būtu pilnīgi
droši, ka infekcija iznīdēta, cūkgaļu vajag termiski apstrādāt. Desās,
cīsiņos, gaļas konservos vīrusa nav un nevar būt,” sacīja Apinis.
Kā ziņots, līdz šim Āfrikas cūku mēra infekcijas zonā ir pārbaudītas
vairāk nekā 300 saimniecības, kurās nevienai mājas cūkai netika
konstatēta inficēšanās.
Tikmēr rīt Saeimā plānots pieņemt galīgo lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu.
Ārkārtas situāciju valdība rosina izsludināt Daugavpils novada Ambeļu
pagastā, Biķernieku pagastā, Demenes pagastā, Dubnas pagastā, Laucesas
pagastā, Maļinovas pagastā, Naujenes pagastā, Salienas pagastā,
Skrudalienas pagastā, Tabores pagastā, Vecsalienas pagastā, Višķu
pagastā; Aglonas novadā; Krāslavas novadā; Dagdas novadā un Dagdas
pilsētā; Zilupes novadā; Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, Mākoņkalna
pagastā, Pušas pagastā; Ludzas novada Brigu pagastā, Isnaudas pagastā,
Istras pagastā, Nirzas pagastā, Ņukšu pagastā, Pildas pagastā, Rundēnu
pagastā un Ciblas novadā.
Ārkārtas situācijas zonu valdība rosina noteikt plašāku nekā
karantīnas zona, jo ārkārtas zonā ietverta ne tikai skartās, bet arī
apdraudētās teritorijas pierobežā. Kopumā tie varētu būt aptuveni 5000
kvadrātkilometru.
