Ziemeļvalstu Noturības Organizācijas (Civilian Resilience Nordic – CIREN) aicina pašvaldības, uzņēmumus un organizācijas ne tikai Latvijas pierobežā, bet visā Baltijas reģionā nekavējoties pārskatīt, aktualizēt un praktiski pārbaudīt savus krīžu vadības un darbības nepārtrauktības plānus pēc šodienas drona incidenta naftas bāzē Rēzeknē.
Šodienas incidents Rēzeknē apliecina, ka drošības vide Baltijas reģionā turpina strauji mainīties, un militāri vai hibrīdapdraudējumi turpmā visticamāk skars ne tikai pierobežas teritorijas. Mūsdienu draudi var ietekmēt kritisko infrastruktūru, uzņēmumus, loģistikas ķēdes, sakarus, energoapgādi un sabiedrisko kārtību daudz plašākā ģeogrāfiskā teritorijā.
“Šis incidents ir vēl viens atgādinājums, ka civilās aizsardzības plāni un krīžu gatavība vairs nav tikai teorētisks vai administratīvs jautājums. Organizācijām nepieciešami ne tikai dokumenti mapēs, bet arī praktiski pārbaudīti rīcības algoritmi, apmācīts personāls, alternatīvi risinājumi darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī pārbaudīti sadarbības partneri un skaidra lēmumu pieņemšanas struktūra krīzes situācijās. Daudzās organizācijās šādu plānu joprojām nav vispār,” norāda Jānis Vanags, CIREN valdes loceklis.
CIREN rekomendē uzņēmumiem un pašvaldībām tuvākajā laikā aktualizēt krīžu vadības un darbības nepārtrauktības plānus, pārbaudīt kritiskās infrastruktūras ievainojamību, organizēt praktiskus stresa testus, galda simulācijas un pilna mēroga mācības, izvērtēt saziņas kanālu un energoapgādes alternatīvas, izvērtēt personāla rīcības algoritmus gaisa apdraudējuma, kiberincidentu, elektroapgādes traucējumu, dezinformācijas kampaņu un citu ārkārtas situāciju gadījumā, iedzīvotāju apziņošanu, stiprināt sadarbību starp uzņēmumiem, pašvaldībām un valsts institūcijām un bruņotajiem spēkiem.
Tas nozīmē arī ļoti praktisku sagatavošanos – iedzīvotāji ir noskaidrojuši un izmēģinājuši maršrutu uz drošu patvēruma vietu, savukārt lielās pilsētas kopā ar bruņotajiem spēkiem sagatavojušas pretdronu aizsardzības pozīcijas, plānus un rīcības algoritmus, kā arī salāgojušas šīs darbības ar civilās aizsardzības plāniem.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniece komunikācijas un sociālajos jautājumos Linda Abu Meri, komentējot Bauskas novada pašvaldības reakciju, uzsver, ka Rēzeknes incidents skaidri apliecina – drošībai jābūt vienai no būtiskākajām prioritātēm gan valsts, gan pašvaldību līmenī.
Viņa vērš uzmanību, ka pulksten 8:30 no rīta Nacionālie bruņotie spēki informēja – iespējamais apdraudējums Latvijas gaisa telpā ir beidzies. NBS kopā ar NATO sabiedrotajiem pastāvīgi monitorē gaisa telpu, lai nodrošinātu spēju nekavējoties reaģēt uz potenciālu apdraudējumu. Tāpat NBS ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas, nosūtot papildu vienības.
“Kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts, ir iespējama,” akcentē Linda Abu Meri.
Viņa norādīja, ka iespējamais apdraudējums gaisa telpā neskāra Bauskas novada teritoriju, vienlaikus uzsverot, ka Bauskas novada atbildīgās amatpersonas – Civilās aizsardzības komisija – nepārtraukti saņem aktuālo informāciju no Klimata un Enerģētikas ministrijas Civilās aizsardzības komisijas, esot tiešā saziņā, kā arī no citām atbildīgajām iestādēm, un arī proaktīvi seko līdzi operatīvo dienestu aktuālajai informācijai un ir gatavas rīkoties, saskaņā ar drošības algoritmiem, ja tas kļūst nepieciešams.
L. Abu Meri atklāja, ka nākamās nedēļas pirmajā pusē norisināsies civilās aizsardzības mācības “Pilskalns”, kurās piedalīsies arī Bauskas novada Civilās aizsardzības komisija, un Rēzeknē piedzīvotais dronu incidents būs viens no galvenajiem šo mācību tematiem, – analizējot esošos rīcības algoritmus un vajadzības gadījumā tos papildinot.
Pašvaldība aicina iedzīvotājus sekot līdzi gan NBS, gan citu operatīvo dienestu oficiālajiem informācijas kanāliem, kuros pieejama pārbaudīta un uzticama informācija.
“Esam pārliecināti un uzticamies bruņotajiem spēkiem un valsts gatavībai reaģēt un rīkoties, rūpējoties par iedzīvotāju drošību. Vienlaikus aicinām iedzīvotājus saglabāt mieru un vienmēr kritiski izvērtēt sociālajos medijos publiskoto informāciju, paturot prātā, ka to var izmantot manipulācijām, kas ir viena no hibrīdkara metodēm,” pauda L. Abu Meri.
Pēc šīs dienas gadījuma Rēzeknē sabiedrībā uzvirmoja loģisks jautājums: kāpēc šādi incidenti atkārtojas un vai mūsu pretgaisa aizsardzība ir pietiekami efektīva? Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba virsnieks pulkvedis Māris Tūtins portālam sargs. lv skaidro, ka šī ir jauna realitāte, kurā mums jāmācās dzīvot, kamēr kaimiņvalstīs plosās nežēlīgs karš.
Kāpēc droni nokrīt Latvijā?
Dronu parādīšanās mūsu gaisa telpā nav nejaušība, bet gan tiešas sekas tehnoloģiskajam izrāvienam un intensīvajai elektroniskajai karadarbībai Ukrainā. Krievija, nespējot efektīvi nosargāt savu kritisko infrastruktūru no ukraiņu triecieniem, izmanto jaudīgas traucēšanas iekārtas. Rezultātā daudzi droni pazaudē vadāmību, to “smadzenes” jeb mikroshēmas tiek bojātas, un tie kļūst par nevadāmiem objektiem, kas lido tik ilgi, kamēr beidzas degviela.
“Ukraina ļoti efektīvi sit pa krievijas vājajām vietām, un krievija cenšas pretdarboties. Šīs pretdarbības rezultātā atsevišķos gadījumos kaimiņvalstīs ielido droni. Ja kaimiņos notiek karš, tad jārēķinās, ka šķembas lido,” norāda pulkvedis.
Tas nozīmē, ka droni, kas sākotnēji sūtīti uz mērķiem frontē vai krievijas iekšienē, pēc elektroniskās neitralizācijas sāk dreifēt nejaušos virzienos, šķērsojot arī Latvijas robežu.
Miera laika ierobežojumi un pretgaisa aizsardzība
Sabiedrībā bieži izskan pārmetumi par to, kāpēc katrs drona lidojums netiek pārtraukts jau pie pašas robežas. Tomēr bruņoto spēku taktika miera laikā būtiski atšķiras no aktīvas karadarbības zonas. NBS virsnieks norāda, ka miera stāvoklis uzliek milzīgu atbildību – jebkurš šāviņš vai pārtverts objekts kaut kur kritīs, un pastāv risks, ka tas var notikt apdzīvotā vietā.
“Mēs nevaram šaut pa labi, pa kreisi. Jebkas, ko tu izšauj, kā arī demitiem dronu atlūzu kaut kādā momentā kritīs zemē – kādam uz galvas. Mēs tieši to arī negribam pieļaut,” skaidro Tūtins.
Pretgaisa aizsardzības vienības austrumu Latvijā ir izvērstas un pēdējie incidenti pierādījuši, ka NBS spēj objektus pamanīt un identificēt. Tomēr, lai objektu droši notriektu, vienībām ir jādodas uz iepriekš identificētām šaušanas pozīcijām, kur netiek apdraudēta civiliedzīvotāju dzīvība vai infrastruktūra.
Tas prasa laiku – no apziņošanas līdz pozīciju ieņemšanai. Turklāt miera laikā armijai ir arī citi uzdevumi, piemēram, valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācība, tāpēc nav iespējams un arī nebūtu lietderīgi katru metru gar robežu nosegt ar nepārtrauktā gatavībā esošiem zenītartilēristiem, uzver pulkvedis.
Ko darīt, ja atrodat aizdomīgu objektu?
Ja savā īpašumā, mežā vai ceļa malā pamanāt aizdomīgu objektu, kas atgādina bezpilota lidaparātu vai tā daļas, pulkvedis Māris Tūtins uzsver: šis nav brīdis ziņkārei.
- Netuvojieties un neaiztieciet: Drons var būt aprīkots ar sprāgstvielu vai pašiznīcināšanās mehānismu, kas var nostrādāt jebkurā brīdī.
- Zvaniet 112: Nekavējoties informējiet glābšanas dienestus vai policiju par atradumu un tā atrašanās vietu.
- Brīdiniet citus: Neļaujiet bērniem vai kaimiņiem piekļūt objektam, līdz ierodas speciālisti.
- Reaģējiet uz paziņojumiem: Ja saņemat šūnu apraides ziņojumu telefonā, ievērojiet norādes — palieciet telpās un aizveriet logus.
Informatīvais karš un “Gatavības kultūra”
Incidenti Latgalē ir arī augsne dezinformācijai. Krievijas propaganda, mēģinot attaisnot savas armijas nespēju pasargāt savus naftas rezervuārus, izplata melus, ka Baltijas valstis “izīrē” savu gaisa telpu ukraiņiem. Pulkvedis Tūtins aicina neiekrist šajās lamatās. “Viņi vienkārši mēģina savai sabiedrībai paskaidrot – kā tas ir iespējams? Viņi nedrīkst stāstīt, ka ukraiņi ir kļuvuši spēcīgāki. Tad nu jāmeklē attaisnojumi, izplatot melus un atrodot “Baltijas fašistus”,” viņš uzver.
Mums kā sabiedrībai ir jāmācās no Ziemeļvalstu piemēra, veidojot noturību jeb “gatavības kultūru”. Tas nozīmē apzināties, ka dzīvojam blakus agresīvam kaimiņam un “pulvera mucai”. Tā vietā, lai ļautos histērijai, katram iedzīvotājam ir jāizdara savs mājasdarbs: jāpārliecinās par 72 stundu somas krājumiem, jāzina, kur atrodas tuvākais pagrabs, un jābūt gatavam rīkoties krīzes situācijā pragmatiski un ar vēsu prātu.
Pēdējo dienu notikumi izgaismoja vēl kādu zīmīgu tendenci – iedzīvotāji sociālajos tīklos un ziņapmaiņas grupās bieži vien viens otru apziņo ātrāk, nekā pienāk oficiālais valsts iestāžu paziņojums. Šī parādība būtu jāuztver nevis kā valsts komunikācijas trūkums, bet gan kā veselīgas, modras un saliedētas pilsoniskās sabiedrības pazīme.
Visaptveroša valsts aizsardzība sākas ar sapratni, ka drošība nav tikai dienestu pienākums, bet gan kopīgs darbs, kurā valsts un iedzīvotāji darbojas kā viena komanda. Tas, ka cilvēki ir vērīgi, ziņo par aizdomīgiem trokšņiem un dalās ar informāciju, palīdz dienestiem reaģēt precīzāk. Šāda modrība un kaimiņa atbalstīšana ir jākultivē kā norma – tā ir mūsu kopīgā drošības vairoga stiprināšana, kurā katra rīcība un katrs savlaicīgs brīdinājums ir neaizvietojams pienesums visas valsts noturībai.
Nobeigumā NBS virsnieks atgādina, ka labākais veids, kā nodrošināt Latvijas drošību ilgtermiņā, ir turpināt atbalstīt Ukrainu. Kamēr Ukraina cīnās, mums ir jābūt modriem, saliedētiem un jāsaprot, ka katra iedzīvotāja atbildīga rīcība ir mūsu kopīgā miera pamats.
