Balstoties uz Valsts kontroles (VK) revīzijas atklājumiem,
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic pārbaudes par
dažādām iespējamām nelikumībām vairākās pašvaldībās, tai skaitā arī
saistībā ar saņemtajiem ziedojumiem un atalgojuma aprēķinu deputātiem.
KNAB apliecināja, ka pārbaudes sāktas par likuma “Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto
ierobežojumu iespējamu pārkāpšanu.
Pārbaudes vēl notiek, tāpēc par to gaitu un tajās iesaistītajām
personām, kā arī pašvaldībām KNAB komentārus pašlaik nevar sniegt.
VK aģentūra LETA noskaidroja, ka revīzijā par pašvaldību budžetiem
konstatēts, ka 25 pašvaldības 2016. un 2017.gadā ir pieņēmušas vai
lūgušas ziedojumus, nesaņemot augstākas amatpersonas vai domes atļauju.
Tāpat 20 pašvaldības ir pieņēmušas ziedojumus vismaz 152 004 eiro
apmērā no komersantiem un citām personām, ar kuriem iepriekš ir bijuši
kādi darījumi un kuri nav uzskatāmi par neiesaistītām trešajām personām.
Savukārt četras pašvaldības saņēmušas ziedojumus no neidentificējamām personām vismaz 2810 eiro apmērā.
VK arī konstatējusi, ka Zilupes novada pašvaldība, atsaucoties uz
personas iesniegumu par nepieciešamu ziedojumu, pieņēmusi lēmumu par
pašvaldības budžeta līdzekļu ieplānošanu ziedošanai, tādējādi veicot
nelikumīgu ziedojumu 500 eiro apmērā grāmatas izdošanai.
Savukārt 2016. un 2017.gadā Jelgavas pilsētas pašvaldība saskaņā ar
noslēgtiem ziedojumu līgumiem no dažādām juridiskām personām saņēma
ziedojumus 248 850 eiro apmērā. Ziedojumu līgumos bija norādīts, ka
ziedojums ir veikts trešo personu vajadzībām vai mērķiem. Pēc ziedojuma
saņemšanas pašvaldība tos pārskaitīja līgumos norādītajiem saņēmējiem
vismaz 248 850 eiro apmērā, tādējādi pārkāpjot normatīvajos aktos
noteiktos ierobežojumus.
Tikmēr 2016. un 2017.gadā Liepājas pilsētas pašvaldība saskaņā ar
noslēgtiem ziedojumu līgumiem no komersantu saņēma ziedojumus 64 000
eiro apmērā. Ziedojumu līgumos bija norādīts, ka ziedojumi ir veikti ar
mērķi atbalstīt Liepājas hokeja meistarības attīstību un izlietojami
hokeja attīstībai. Pēc 64 000 eiro ziedojuma saņemšanas pašvaldība
periodiski veica tā pārskaitījumus biedrībai “Hokeja klubs Liepāja”,
tādējādi pārkāpjot pašvaldībai noteiktos ierobežojumus.
VK arī konstatējusi, ka kāds Ikšķiles novada pašvaldības deputāts
balsojis par pašvaldības finansējuma piešķiršanu biedrībai, kurā ieņem
valdes locekļa amatu, kā arī saņem atlīdzību. Savukārt Zilupes novada
pašvaldība nodevusi biedrībai telpas bezatlīdzības lietošanā, lai gan
nav pieņemts atbilstošs domes lēmums un biedrībai nav piešķirts
sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
Savukārt kāds Rucavas novada pašvaldības deputāts balsojis par
nekustamo īpašumu nodošanu bezatlīdzības lietošanā nodibinājumam, kurā
ieņem algotu amatu kā palīgstrādnieks. Nododot īpašumus bezatlīdzības
lietošanā, pašvaldība līdz revīzijas veikšanas brīdim nebija
aprēķinājusi nekustamā īpašuma nodokli, tā rezultātā negūstot ieņēmumus
vismaz 3593 eiro apmērā.
Tāpat kādas Rucavas novada pašvaldības aģentūras vadītāja, parakstot
patapinājuma līgumu, nodevusi biedrībai bezatlīdzības lietošanā telpas
bez atbilstoša domes lēmuma, vienlaikus esot šīs biedrības valdes
locekle. 2015.gadā iestādes vadītāja arī noslēgusi telpu nomas līgumu ar
uzņēmumu, kurā ieņem algotu amatu, tā pārkāpjot likumā noteiktos
ierobežojumus.
Analizējot revīzijā iegūto informāciju par deputātiem, kuri neieņem
algotu amatu domē, VK noskaidrojusi, ka virknē pašvaldību, nosakot
augstāku stundas likmi, deputātiem aprēķināta lielāka mēneša atlīdzība
nekā to pieļauj Atlīdzības likums. Visi šie pārkāpumi notikuši
2017.gadā.
Tādi, piemēram, Grobiņas novada pašvaldībā deputātiem mēneša
atlīdzība aprēķināta kopumā par 18 265 eiro lielākā apmērā nekā to
atļauj Atlīdzības likums, Iecavas
novada pašvaldībā – kopumā par 6066 eiro lielākā apmērā, Ikšķiles novada
pašvaldībā – par 23 501 eiro lielākā apmērā, Jelgavas pilsētas
pašvaldībā – par 43 957 eiro, Ogres novada pašvaldībā – par 8578 eiro,
Olaines novada pašvaldībā – par 20 006 eiro, Ventspils novada pašvaldībā
– par 43 809 eiro, bet Jūrmalas pilsētas pašvaldībā deputātiem
atlīdzība ir aprēķināta kopumā par 59 528 eiro lielākā apmērā nekā to
atļauj likums.
Līdzīgi Rīgas domē, nosakot augstāku stundas likmi nekā to atļauj
Atlīdzības likums un to reizinot ar nostrādāto stundu skaitu, atlīdzība
deputātiem 2017.gadā aprēķināta kopumā par 124 951 eiro lielākā apmērā
nekā to atļauj likums.
