Vecumnieku novada pašvaldība piektdien, 22. janvārī, rīkoja iedzīvotāju un speciālistu diskusiju par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas iespējām Vecumnieku novadā.«Bauskas Dzīve» jau ziņoja, ka Vecumnieku novadā iedzīvotāju zemās atsaucības dēļ līdz 7. februārim pagarināts ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas aizlieguma sabiedriskās apspriešanas termiņš. Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis skaidroja, ka šī sanāksme rīkota, lai sniegtu iedzīvotājiem pēc iespējas vairāk informācijas par ģenētiski modificētiem (ĢM) kultūraugiem. «Lai cilvēki varētu formulēt savu viedokli, attieksmi, par attiecīgo jautājumu ir jārunā, jāskaidro. Īpaši par tik pretrunīgu tēmu, par kuru ir atšķirīgi viedokļi gan sabiedrībā, gan zinātnieku vidū,» pārliecināts ir priekšsēdētājs.Piektdienas diskusijā piedalījās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore habilitētā lauksaimniecības zinātņu doktore Ināra Turka, Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa, Vides ministrijas valsts sekretāra padomnieks Ēriks Leitis un Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta augkopības nodaļas vecākā referente Dace Guste.Profesore Ināra Turka klātesošajiem sniedza skaidrojumu par ģenētiski modificētiem kultūraugiem un to ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi. Viņa uzsvēra, ka, sākot ĢM kultūraugu audzēšanu, atpakaļceļa nebūs. Arī ekonomisko labumu zemnieki negūs, jo sēklas būs dārgākas, bet ražu iepirks lētāk. Pašlaik Eiropas tirgos Latvijas zemnieki var būt pievilcīgi vien ar konvenciāli (tradicionāli) audzētiem kultūraugiem, savu nostāju pauda I. Turka. Speciālisti atbildēja arī uz iedzīvotāju jautājumiem. Vecumnieku tautas nama pustukšā zāle piektdienas pēcpusdienā liecināja arī par vienaldzību. «Iedzīvotājus vairāk interesē, ko lētāk nopirkt veikalā. Neviens neiedziļinās, kādu indi iegādājas,» skarbs bija bārbelietis Mārtiņš Mediņš.Plašāk par šo tēmu lasiet laikraksta «Bauskas Dzīve» drukātajā versijā pirmdienas, 25. janvāra, numurā.
