Patlaban Latvija cilvēku tirdzniecības kontekstā atrodas pārmaiņu posmā – ja iepriekš Latvija bija galvenokārt zināma kā izcelsmes valsts, jo nereti Latvijas valstspiederīgie tika pakļauti ekspluatācijai ārvalstīs, tad pašlaik Latvija ir gan izcelsmes, gan mērķa, gan tranzīta valsts, kā arī valsts, kurā tiek ekspluatēti pašu iedzīvotāji, šāds vērtējums sniegts Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībā tapušajā Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025.-2027.gadam.
Kā pauž IeM, šī iemesla dēļ stratēģiska politikas plānošana prasa īstenot daudzveidīgus pasākumus, kas aptver vairākus virzienus. Šī pieeja būtiski atšķiras no valstīm, kuras galvenokārt ir mērķa valstis vai kurām raksturīga tikai izcelsmes valsts loma.
Šajā pārejas periodā daudzas ierastās prakses un sistēmas, piemēram, pieeja riskam pakļautajām grupām un vidēm, cietušo identificēšana un novirzīšana, kā arī darbs ar cietušajiem, ir jāmaina vai jāpielāgo. Tāpat rodas nepieciešamība pēc jauniem pakalpojumiem – piemēram, tulka nepieejamība var būtiski ietekmēt darbu ar cietušo un samazināt palīdzības iespējas. Līdz ar to cilvēku tirdzniecības apkarošanas kontekstā būtiski paplašinās gan iesaistīto sadarbības iestāžu loks, gan risināmo jautājumu spektrs, norādījusi IeM.
Kopš 2016.gada Latvijā ir identificēti 303 cilvēku tirdzniecības upuri. No tiem 213 ir Latvijas valstspiederīgie, bet 90 – trešo valstu pilsoņi. Identificētie upuri ir tikuši pakļauti cilvēku tirdzniecībai gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs.
