Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Iedzīvotāju
reģistra likumā, kas paredz, ka pēc 2017.gada 1.janvāra varēs lūgt
piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas.
IeM valsts sekretāru sanāksmē iesniegtais likumprojekts paredz
noteikt, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas
datiem, pēc 2017.gada vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt piešķirt jaunu
personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas. Piešķirtais kods būs
nemainīgs. Līdz ar to turpmāk personas kodi nebūs sasaistīti ar
dzimšanas datumu un tos varēs mainīt tikai gadījumā, ja persona tiks
adoptēta. Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu
pārvalde.
Jaunais personas kods tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas
koda pirmie cipari būs “32”, bet pārējie cipari automātiski sistēmas
ģenerētie nejaušie cipari no 0 līdz 9. Pirmie seši cipari no pārējiem
pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi.
Šobrīd personas kods sastāv no 11 ciparu kombinācijas, kur pēc
pirmajiem sešiem cipariem ir defise, kam seko vēl pieci cipari. Pirmie
seši cipari personas kodā sniedz informāciju par personas dzimšanas
datumu, no kā var izdarīt virkni secinājumu, piemēram, vecums, horoskopa
piederība, dzimšanas dienas esamība kādā noteiktā laikā.
Tādējādi personas koda pirmajā daļā ietvertā informācija ar norādi uz
personas vecumu var veidot tiešu un netiešu diskrimināciju uz vecuma
pamata gan profesionālajās attiecībās, gan citās jomās.
Jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu
aizsardzības pamatprincipiem aktualizējās jau 2007.gadā, kad Tiesībsarga
birojā tika ierosināta pārbaudes lieta pēc Latvijas Ģimenes ārstu
asociācijas iesnieguma, jo ārstniecības personām ar ārstniecību
saistītajā dokumentācijā, kas pieejama trešajām personām, bija pienākums
norādīt savu personas kodu. No cilvēktiesību viedokļa tieši personas
koda pirmā daļa satur vislielāko risku ne tikai diskriminācijas
elementiem, bet arī no neiejaukšanās personas privātajā dzīvē.
Grozījumi paredz, ka Iedzīvotāju reģistrā joprojām saglabāsies
vēsturiskā informācija par personas iepriekšējo kodu un par personas
koda maiņu nepieciešamības gadījumā varēs saņemt attiecīgu izziņu.
Sekas personas koda maiņai ir līdzīgas kā vārda vai uzvārda maiņas
gadījumā – personai, kura likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas
tiesības, pēc personas koda maiņas nepieciešams saņemt jaunu personu
apliecinošu dokumentu. Citus iepriekš izdotus dokumentus personai pēc
personas koda maiņas būs jāmaina tikai gadījumā, ja tas noteikts
attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos.
Personas koda maiņa neietekmēs personai iepriekš izdoto dokumentu
juridisko spēku – gluži tāpat kā šobrīd fakts, ka persona mainījusi
uzvārdu nenozīmē, ka tās noslēgtie līgumi vai citi dokumenti ar
iepriekšējo uzvārdu automātiski zaudē spēku.
Par iesnieguma iesniegšanu personas koda maiņai valsts nodeva netiks noteikta.
Personas koda maiņai netiks noteikti nekādi ierobežojumi nevienai
personu grupai, tai skaitā personai, kura ir sodīta par noziedzīga
nodarījuma izdarīšanu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.
