Iespējamie novērojumi Latvijas debesīs 2024. gadā

Latvijas debesīs 2024. gads aizritēs cerībās uz patīkamiem pārsteigumiem. Nākamajā gadā ir gaidāmas Saules aktivitātes maksimums, tādēļ ir pietiekami augsta iespējamība, ka uz Saules notiks spēcīgāki uzliesmojumi, kas pavērs iespēju no ziemeļiem attālākos apgabalos, arī Latvijā, biežāk novērot ziemeļblāzmas, Māris Krastiņš, Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) valdes priekšsēdētājs.

No spožākajām Saules sistēmas planētām labi novērojams būs Jupiters, bet gada otrajā pusē – arī Marss, kamēr visspožākā planēta Venera būs novērojama tikai gada sākumā rīta stundās un gada izskaņā – vakaros. 18. septembra agrā rītā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums. Aktīvāko meteoru plūsmu Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu meteoru plūsmu maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 4. janvārī, 12. augustā un 14. decembrī, taču visu gadu būs novērojamas arī mazāk aktīvas meteoru plūsmas, kā arī pie plūsmām nepiederošas krītošās zvaigznes. Iespējams, 2024. gadā varēs novērot arī kādu spožāku komētu, piemēram, Ponsa – Bruksa komētu, kas būs redzama aprīlī, un Cučinšanas – ATLAS komētu, kas būs redzama oktobrī, taču abu minēto komētu precīzu spožumu šobrīd ir grūti prognozēt.

2024. gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi, vēsta LAB un SIA «StarSpace». 25. martā Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā būs novērojams pusēnas Mēness aptumsums. 8. aprīlī Meksikā, ASV centrālajā daļā un Kanādas austrumos būs novērojams pilns Saules aptumsums. 2. oktobrī Čīles dienvidos un Argentīnas dienvidos būs novērojams gredzenveida Saules aptumsums. 18. septembra daļējais Mēness aptumsums būs novērojams Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā un Āfrikā. Latvijā šis aptumsums sāksies plkst. 5:12, aptumsuma maksimums būs plkst. 5:44, bet daļējais aptumsums beigsies plkst. 6:17. Aptumsuma maksimālā fāze būs 0,091, tādēļ šo aptumsumu būs diezgan grūti pamanīt, jo nedaudz satumsusi būs ļoti maza Mēness diska augšējā daļa.         

Saulei tuvāko planētu Merkuru 2024. gadā vakaros varēs novērot ap 25. martu, bet labākā rīta redzamība būs ap 5. septembri. Venera būs novērojama janvārī rītos, bet decembrī – vakaros. Marss būs redzams rītos un nakts otrajā pusē no jūlija līdz oktobrim, bet gada nogalē tas būs novērojams visu nakti. Jupiters būs redzams no janvāra līdz martam vakaros, no jūlija vidus līdz oktobrim – rītos un nakts otrajā pusē, bet no novembra līdz gada beigām – visu nakti. Ievērības vērta planētu konfigurācija būs novērojama 14. augustā, kad debesīs Jupiteram blakus atradīsies Marss. Saturns būs novērojams no jūlija nakts otrajā pusē, septembrī un oktobrī tas būs redzams visu nakti, bet no novembra līdz gada beigām – vakaros.  

Pēdējos gados strauji palielinās sakaru pavadoņu skaits, tādēļ aizvien biežāk naksnīgajās debesīs var redzēt spožus punktus, kas pārvietojas dažādos ātrumos un sākotnēji var šķist interesanti, bet kopumā tie diezgan nopietni traucē veikt kvalitatīvus astronomiskos novērojumus.

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla „Zvaigžņotā Debess” veidošanā un organizē regulāras informatīvas tiešsaistes sanāksmes. Plašāka informācija LAB vietnē www.lab.lv.

Starspace.lv ir vienīgais portāls, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā. SIA „StarSpace” nodarbojas arī ar astronomijas popularizēšanu. Plašāka informācija pieejama vietnē www.starspace.lv.

Informācijas avots: Latvijas Astronomijas biedrība (LAB) un SIA «StarSpace».

Ilustratīvs attēls no pixabay.com