Iestājoties salam un palielinoties sniega segai, meža zvēri biežāk uzturas cilvēku māju tuvumā

Kaut arī savvaļā dzīvojošie zvēri parasti izvairās no sastapšanās ar cilvēku, iestājoties salam un palielinoties sniega segai, tie kļūst mazāk tramīgi un biežāk uzturas cilvēku mītņu tuvumā. Kāpēc ziemā biežāk varam novērot meža zvērus un kā rīkoties, sastopoties ar tiem, skaidro AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.

“Īpaši bieži sniegotas ziemas apstākļos māju tuvumā var novērot stirnas, kuras krēslas un arī diennakts gaišajā laikā barojas ar ābeļu zaru dzinumiem un meklē zemē nokritušos ābolus. Arī staltbrieži labprāt uzturas augļu dārzos. Tāpēc svarīgi parūpēties, lai mājās mītošie suņi brīvi neskraidītu un neradītu apdraudējumu zvēriem. Suņiem jāatrodas iežogojumā vai mājā,” skaidro Uģis Bergmanis.

Īpaši iecienīta stirnu, staltbriežu un aļņu barība ziemā ir rapša lapas. Ir novērots, ka, ēdot rapša lapas, stirnām rodas gremošanas traucējumi un tās kļūst vienaldzīgas pret cilvēka klātbūtni. Šādi dzīvnieki nav aiztiekami un nav traucējami, pēc neilga laika tie parasti atlabst un tiem atgriežas savvaļas dzīvniekiem raksturīgā uzvedība.

“Arī dažādu sugu plēsīgie zvēri, piemēram, lapsas, caunas un seski, ziemā daudz biežāk redzami apdzīvotu māju tuvumā, meklējot barību: lapsas izēd kaķu barības traukus, seski peļu meklējumos labprāt caurstaigā dīrātavas un graudu kaltes, savukārt meža caunas nelaiž garām iespēju ielūkoties bišu stropos,” norāda LVM eksperts.

LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis uzsver, ka visbīstamākās situācijas saskarsmē ar savvaļas dzīvniekiem rodas uz autoceļiem. Stirnas labprāt laiza uz autoceļiem uzkaisīto pretslīdes sāli vai arī barojas ar ceļmalās augošo ozolu zīlēm – šādās situācijās ir iespējamas sadursmes ar transportlīdzekļiem, kuru rezultātā cieš gan zvēri, gan cilvēki.

“Pamanot ievainotu savvaļas zvēru, tiem nedrīkst tuvoties – tie var būt cilvēkam bīstami. Šādās situācijās ir jāzvana uz palīdzības tālruni vai Valsts meža dienestam. Savukārt, ja tiek atrasts kāds lidot nespējīgs putns, vispirms ir nepieciešama putnu pazinēja konsultācija, zvanot Dabas aizsardzības pārvaldei, Latvijas Ornitoloģijas biedrībai vai “Latvijas valsts mežiem ” un jānoskaidro putna suga, aizsardzības statuss un iespējamais savainojums,” skaidro LVM eksperts.

Šādās situācijās ļoti vērtīgas ir putna fotogrāfijas vai video uzņēmumi. Ja nav kaulu lūzumu, putniem ir iespējams palīdzēt, atbilstošos apstākļos tos vairākas dienas pabarojot un atgriežot savvaļā.

Foto: aculiecinieka foto