Latvijā iecerēts mainīt autoostu darba apmaksas sistēmu, kas varētu
sekmēt līdzekļu ietaupīšanu, savukārt Latvijas Pašvaldību savienība
(LPS) raizējas, ka vairāk naudas tiks prasīts tieši no pašvaldību
makiem, raksta “Diena”.
Pasažieru pārvadātāju, autoostu pārstāvju, pašvaldību viedokļu
paudēju un valsts amatpersonu vidū nav vienprātības, kā reformēt
autoostu pakalpojumu apmaksas kārtību, lai izdotos ietaupīt naudu, bet
cietējs nebūtu neviens, tostarp neciestu pasažieri.
Patlaban diskusiju krustugunīs nonācis grozījumu projekts
Autopārvadājumu likumā, kas varētu mainīt autoostu pakalpojumu apmaksas
kārtību. Būtisks grozījumu mērķis, uz ko norāda gan pašvaldību, gan
pasažieru pārvadātāju pārstāvji, ir vēlme ietaupīt naudu, tomēr par to,
kā šo mērķi sasniegt, vienprātības valsts amatpersonu, pasažieru
pārvadātāju un autoostu pārstāvju vidū nav. Savukārt LPS pauž bažas, ka
iecerētie grozījumi radīs papildizdevumus tieši pašvaldībām, kuras pēc
valsts gribas, bet bez papildu finansējuma saņemšanas būs spiestas
būtiski iesaistīties autoostu pakalpojumu apmaksā. Turklāt strīdos par
to, kurš un cik daudz par autoostu pakalpojumiem maksās, jautājums par
pasažieru komfortu palicis otrajā plānā, lai gan tieši pasažieru skaita
saglabāšana un pat palielināšana nepieciešama gan pārvadātājiem un
autoostām, gan netieši arī valstij un pašvaldībām.
“Valsts sekretāru sanāksmē augustā izsludinātie grozījumi
Autopārvadājumu likumā paredz papildināt Autotransporta direkcijas
kompetenci ar funkciju, kas saistīta ar autoostu reģistrāciju,
pārreģistrāciju, uzraudzību un kontroli,” skaidrojis Satiksmes
ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds, “ņemot vērā samazināto
valsts budžeta finansējumu, nepieciešams noteikt autoostās sniedzamo
pakalpojumu minimālo apjomu, kas finansējams no valsts budžeta.
Izveidojusies paradoksāla situācija – pārvadātājs un autoosta vienojas
par pakalpojumu apjomu, izpildes nosacījumiem un cenām, bet šos
pakalpojumus apmaksā valsts.”
Prognozētie izdevumi par autoostu pakalpojumiem 2014.gadā ir ap 4,51
miljonu eiro, rāda SM dati, bet “nepieciešamais valsts budžeta
finansējums autoostu pakalpojumu nodrošināšanai 2015. gadā prognozēts
2,3 miljonu eiro apmērā,” sacīts grozījumu Autopārvadājumu likumā
anotācijā.
“Ja patlaban autoostām ir kādi izdevumi, tad tie nepazudīs tad, kad
tiks grozīts Autopārvadājumu likums. Redzot, ka SM paredz ietaupījumu
līdz diviem miljoniem eiro, sāk mākt bažas, ka iztrūkstošā nauda tiks
prasīta no pārvadātāja,” sacījis Latvijas Pasažieru pārvadātāju
asociācijas direktors Ivo Ošenieks. Viņaprāt, “risinājums varētu būt
tāds, ka naudu maksā pa tiešo vai caur pašvaldībām autoostām un
pārvadātāji vienkārši slēdz trīspusējo līgumu par to, ka iebraukšana
autoostā ir bez maksas. Līdz ar to nebūtu aktuāla diskusija, braukt
iekšā autoostā vai nebraukt, jo līgums uzliktu par pienākumu braukt
autoostā, bet maksa nāktu no citurienes, nevis no pārvadātāja budžeta”.
SM atzīst, kā viens no iespējamajiem risinājumiem apsvērts variants
daļēji novirzīt finansējumu autoostām caur pašvaldībām, bet pret
pašvaldību iesaistīšanu iebilst LPS, norādot, ka netiešā veidā uz
pašvaldību pleciem tiks uzlikts jauns finansiālais slogs. “Ja Grozījumus
Autopārvadājumu likumā lasa pareizi, sanāk, ka skaidri pateikts: “Ja
jūs, pašvaldības, gribat autoostas, tad maksājat vairāk nekā divus
miljonus eiro.” Saucot lietas īstajos vārdos, notiek naudas izspiešana
no pašvaldībām, un, lai to īstenotu, valsts amatpersonas izdomājušas
jaunu terminu – “iesaistīt pašvaldības”,” sašutumu nav slēpis LPS
padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš.
SIA “Bauskas AO” valdes
priekšsēdētājs un Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas
valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs paudis viedokli, ka pašvaldībām
nebūtu jāiesaistās autoostu maksas veikšanā. Autoostu lielākā daļa
“savulaik veidotas kā rajonu transporta mezgli un arī lai savienotu
rajonu ar lielajiem Latvijas centriem, piemēram, Rīgu. Tā kā senākie 26
rajoni sadalījušies vairāk nekā 100 pašvaldībās, iznāk, ka slogs tiek
uzkrauts tai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas autoosta, bet tas nav
taisnīgi, jo šo autoostu izmanto arī citu pašvaldību iedzīvotāji.
Pagaidām nav mehānisma, ar kura palīdzību parējām pašvaldībām, kuru
iedzīvotāji arī šo autoostu izmanto, iesaistīties autoostu funkciju
nodrošināšanā”, skaidrojis Kolužs.
Savukārt Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas valdes loceklis
un AS “Rēzeknes autobusu parks” valdes loceklis Vasilijs Smuļs
pašvaldību iesaistīšanu autoostu darba apmaksā kategoriski nenoraida un
apgalvo: “Mūsu mērķis ir, lai valsts dod naudu pašvaldībām un pašvaldība
tālāk dod naudu autoostām. Savukārt pašvaldībai maksātu valsts par to,
lai pašvaldība uzturētu autoostu un pārvadātāji netiktu iesaistīti.”
