Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes
finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas
sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
Likumprojektu atbalstīja 70 parlamentārieši, bet 16 deputāti balsoja pret.
Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi
iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps
neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta
pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas
tiek kompensētas no valsts budžeta.
Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē
saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai
rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas
saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai
nepieciešamie medikamenti.
Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst
pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts
obligātajai veselības apdrošināšanai.
Likumā norādīts, ka tiesības uz valsts
obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija
jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar
likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kā arī valsts aizsargātas
personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.
Vairākas iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts, piemēram, bērnus,
bāreņus, reģistrētos bezdarbniekus, orgānu donorus, Černobiļas
atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, pensionārus,
politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības
dalībniekiem, kā arī vēl citus.
Veicamās veselības apdrošināšanas iemaksas tiem, kas nebūs
apdrošināti automātiski, nākamgad būs 1% apmērā no minimālās mēneša
algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā – jau līdz 5%.
Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro. Tātad veselības
apdrošināšanas iemaksa būs 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem –
21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.
Tajā pašā laikā likumā noteiktas tiesības uz valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu, kas nav saistīts ar iemaksām.
Likumā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020.gadu.
Vērtējot priekšlikumus likumam uz galīgo lasījumu, deputāti
atbalstīja ierosinājumu, kas nosaka veselības aprūpes budžeta pieauguma
sadalījumu vairākiem mērķiem. Likumā paredzēts noteikt, ka, pieaugot
valsts budžeta finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, tas tiek
sadalīts neatliekamās medicīniskās palīdzības, primārās, sekundārās un
terciārās veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat tiek nodrošināts darba
samaksas paaugstinājums darbiniekiem, kuri sniedz valsts apmaksātus
veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu valsts
apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienojās noteikt, ka
vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018., 2019. un 2020.gadā ne mazāk par
40% no veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētā finansējuma tiek
novirzīti to darbinieku darba samaksai, kuri sniedz valsts apmaksātus
veselības aprūpes pakalpojumus. Tomēr šodien šis ierosinājums tika
noraidīts. Ziņotājs par likumprojektu Romualds Ražuks (V) skaidroja, ka
šis jautājums varētu ietekmēt likuma izsludināšanu, bet ir ļoti būtiski,
lai likums stātos spēkā jau drīzumā.
