Igaunija nolēmusi pieprasīt NATO 4.panta konsultācijas pēc tam, kad trīs Krievijas iznīcinātāji piektdien bez atļaujas ielidoja tās gaisa telpā, paziņojis Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals.
Igaunijas premjerministrs platformā “X” uzsvēra, ka “šāds pārkāpums ir pilnīgi nepieņemams. Igaunijas valdība ir nolēmusi pieprasīt NATO 4.panta konsultācijas”.
Saskaņā ar 4.pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās “teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība”.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite platformā X” pavēstīja, ka viņam jau bijusi saruna ar Mihalu.
“Es tikko runāju ar Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu par Krievijas piektdien veikto gaisa telpas pārkāpumu. NATO reakcija bija ātra un izlēmīga,” norādīja alianses vadītājs.
Trīs Krievijas iznīcinātāji “MiG-31” piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no Vaindlo salas un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes, paziņoja Igaunijas Ārlietu ministrija.
Lidmašīnām nebija lidojuma plāna, un tās lidoja ar izslēgtiem transponderiem. Pārkāpuma laikā lidmašīnas arī neuzturēja radiosakarus ar Igaunijas gaisa satiksmes kontroli.
Uz incidentu reaģēja Itālijas iznīcinātāji F-35, kas izvietoti Igaunijā Emari gaisa spēku bāzē un piedalās NATO gaisa telpas aizsardzības misijā.
Igaunijas Aizsardzības spēku Ģenerālštāba preses dienesta vadītājs Tāvi Karotamms Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai pastāstīja, ka Krievijas lidmašīnas lidojušas paralēli Igaunijas robežai no austrumiem uz rietumiem un Igaunijas gaisa telpā ielidojušas mazāk nekā desmit kilometru dziļumā.
“Lidmašīnas vispirms pavadīja Somijas gaisa spēku iznīcinātāji, pēc tam tām pretī izlidoja Itālijas iznīcinātāji F-35. Itālijas iznīcinātāji pavadīja Krievijas lidmašīnas līdz [Krievijas] Kēnigsbergas apgabala rajonam,” sacīja Karotamms.
“Šī situācija liecina, ka Krievija turpina agresīvi izturēties pret saviem kaimiņiem un tiem ir nopietni jāstrādā pie savu aizsardzības spēju stiprināšanas,” pauda Ģenerālštāba preses dienesta vadītājs.
“Tajā pašā laikā šī epizode vēlreiz apliecina NATO kā aizsardzības alianses darbu – misijas iznīcinātāji Baltijas valstīs reaģēja ātri,” viņš piebilda.
Uz Igaunijas Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas pilnvarotais lietvedis Igaunijā, kuram tika izteikts protests un iesniegta nota par Igaunijas gaisa robežas pārkāpumu.
“Krievija [šogad] jau trīs reizes bija pārkāpusi Igaunijas gaisa robežu, kas pats par sevi ir nepieņemami, bet šodienas pārkāpums, kurā mūsu gaisa telpā ielidoja trīs iznīcinātāji, ir bezprecedenta nekaunība,” sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.
“Uz Krievijas arvien plašāku [pieļaujamā] robežu pārbaudīšanu un pieaugošo agresivitāti ir jāreaģē ar strauju politiskā un ekonomiskā spiediena palielināšanu,” piebilda ministrs.
Eiropas Savienības (ES) ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Kaja Kallasa uzsvēra, ka “Krievijas militāro lidmašīnu šodien izdarītais Igaunijas gaisa telpas pārkāpums ir ārkārtīgi bīstama provokācija”.
“Tas ir jau trešais šāds ES gaisa telpas pārkāpums pēdējo dienu laikā un vēl vairāk saasina spriedzi reģionā,” ierakstā platformā “X” norādīja Kallasa.
“ES pilnībā solidarizējas ar Igauniju. Mēs turpināsim atbalstīt savas dalībvalstis, lai stiprinātu to aizsardzību, izmantojot Eiropas resursus,” pavēstīja ES ārpolitikas vadītāja.
“Putins pārbauda Rietumu apņēmību. Mēs nedrīkstam izrādīt vājumu,” piebilda Kallasa.
Latvijas premjere Evika Siliņa (JV) aģentūrai LETA uzsvēra, ka Igaunijas lēmums sasaukt NATO konsultācijas ir pareizs solis.
Sabiedroto iesaistīšanās NATO misijā “Austrumu sardze” un NATO gaisa telpas patrulēšana stiprina mūsu drošību un aizsargā austrumu robežu, uzsvēra premjere.
“Mums ir svarīgi iestāties par saviem sabiedrotajiem un cieši koordinēt rīcību. Šoreiz NATO patrulēšana bija īpaši tieša un aktīva,” secināja Siliņa.
Viņa pauž, ka šoreiz Krievijas lidmašīnu provokatīvos manevrus Baltijas gaisa telpā vērtē kā izmisuma diktētu soli, kas apliecina, ka ES sankcijas ir trāpījušas mērķī.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) ierakstā platformā “X” nosodījis notikušo uzsverot, ka gaisa telpas aizsardzība Baltijas valstīs ir vēl vairāk jāpastiprina, izmantojot NATO pretgaisa aizsardzības misiju. Viņš arī izsaka pateicību Itālijas sabiedrotajiem par modrību un ātru reakciju.
Savukārt Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) pauž, ka notikušais ir skaidra provokācija, uzsverot, ka ir jāpastiprina NATO klātbūtne un misija “Austrumu sardze”, lai novērstu šādas darbības.
Šis ir jau ceturtais Igaunijas gaisa telpas pārkāpums, ko šogad veikusi Krievija.
Attēlā – NATO un Igaunijas karogi. Foto no Shutterstock
