IKVD: Skolēni ar zemiem rezultātiem mēdz pāriet uz tālmācību neilgi pirms eksāmeniem

Skolēni ar zemiem rezultātiem mēdz pāriet uz tālmācību neilgi pirms eksāmeniem, un tas var ietekmēt šo skolu kvalitātes vērtējumu, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) izvērtējums par tālmācības izglītības iestāžu akreditāciju.

Spriežot par tālmācības skolu kvalitāti, ir jāsaprot, vai skolēni ar sliktiem rezultātiem mācījušies tālmācībā ilgāku laika posmu, vai ir atnākuši pēdējā brīdī pirms centralizēto eksāmenu sesijas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sacīja IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.

Viņa norādīja, ka 9. un 12.klases skolēni, tai skaitā no prestižām Rīgas skolām, uz tālmācību mēdz pāriet pāris mēnešus pirms centralizēto eksāmenu sesijas.

“Šie izglītojamie nav ar augstiem sasniegumiem. Viņi varētu pazemināt mācību sasniegumu rādītājus valsts ģimnāzijās un citās vidusskolās,” sacīja Juhņēviča.

Saskaņā ar likumu izglītības iestādei jāiegūst akreditācija trīs gadu laikā pēc darbības sākšanas. Tālmācības skolām tā nereti tiek piešķirta jau pirmajā gadā, lai absolventi varētu saņemt diplomus.

Tomēr, tā kā pirmajā gadā vēl nav centralizēto eksāmenu rezultātu, vērtēšana balstās uz ierobežotiem datiem, norādīja Juhņēviča, piebilstot, ka centralizētie eksāmeni ir tikai viens no faktoriem, ko vērtē akreditācijā.

IKVD piedāvā tālmācībām piemērot īpašu akreditācijas kārtību, tostarp nosakot, ka akreditācija iespējama tikai pēc viena nostrādāta gada. Ja tālmācības audzēkņu ikdienas mācību sniegums pārāk atšķirtos no valsts pārbaudes darbu rezultātiem, varētu ierosināt ārkārtas akreditāciju.

Saeimas komisija otrdien uzklausīja IKVD ziņojumu par izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu un iestāžu akreditācijas procesu.

Juhņēviča norādīja, ka galvenais izaicinājums akreditācijā ir vienotas pieejas piemērošana visām izglītības iestādēm. Pašlaik tās tiek akreditētas uz sešiem gadiem, pat ja konstatēti būtiski trūkumi. IKVD apkopotā informāciju divu gadu griezumā liecina, ka Latvijā ir 117 skolas ar būtiskiem trūkumiem. Vēl 13 izglītības iestādes nav saņēmušas vērtējumu un nevar turpināt savu darbību.

IKVD piedāvā pielīdzināt termiņu augstskolu akreditācijai un pirmreizējo akreditāciju noteikt uz trim gadiem. Tāpat tiek piedāvāts atrunāt valdības noteikumos gadījumos, kuros ierosināma ārkārtas akreditācija un vadītāja profesionālās darbības nodrošināšana.

Lai uzlabotu akreditācijas procesu, IKVD tāpat iesaka diferencētu pieeju izglītības iestādēm ar atšķirīgu sniegumu, izmantojot digitālos rīkus, piemēram, skolu tīkla efektivitātes analīzi, risku identificēšanu un absolventu monitoringu.

“Ja mēs pēc risku identificēšanas rādītājiem redzam, ka konkrētajā izglītības iestādē viss ir kārtībā, rādītāji ir ļoti labi, tad, iespējams, šajā izglītības iestādē nav nepieciešama pilna akreditācija reizi sešos gados,” sprieda Juhņēviča. Šādām izglītības iestādēm varētu vērtēt atsevišķus kritērijus vai jomas.

IKVD piedāvā izmantot šos rīkus arī izglītības iestāžu apmeklējumu plānošanai. Juhņēviča norādīja, ka pašlaik akreditācijas starplaikos trūkst aktuālā informācija par iestāžu darbību.

Dienests arī secinājis, ka izglītības iestādēs atšķiras izpratne par valsts prioritātēm izglītībā, tostarp kompetenču pieejas ieviešanu un iekļaujošu izglītību. Tāpēc nākamajā gadā tiks ieviesta vienota izvērtēšanas metodika atbilstoši valsts līmeņa prioritātēm, savukārt metodiskais centrs nodrošinās vadības komandu profesionālo pilnveidi.

Akreditācijas darbu apgrūtina arī plašais rezultatīvo rādītāju klāsts, norādīja Juhņēviča. No tiem atlasīti 14 nozīmīgākie, kas jau prezentēti nozares konferencēs. Lai uzlabotu datu pieejamību, IKVD rosina izveidot jaunu Valsts izglītības informācijas sistēmas moduli, kas nodrošinātu analītisko datu pieejamību plašākam interesentu lokam.