www.bauskasdzive.lv
Šodien, 24. jūlijā, ilggadējam Latvijas Nacionālā teātra aktierim, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekam Jānim Kubilim, kuru iemīļojuši daudzi skatītāji, 100. dzimšanas diena.
Jau 30 gadu, kopš viņš ir prom no Nacionālā teātra, bet joprojām dzīvas ir leģendas par viņa vienreizējo un meistarīgo aktierspēli, par ko viņu apjūsmoja un pielūdza skatītāji. Kopumā viņš nospēlējis gandrīz 150 lomu, kurās atklājies ļoti dažāds, bet viņa lomu loma ir Pablo izrādē “Trešais vārds”.
Simtajā jubilejā aktieri Jāni Kubili sveica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, informē Justīne Deičmane, Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja.
“Savu un Latvijas gadsimtu Jūs esat piepildījis ar inteliģenci, talantu, izcilu meistarību lomu tēlojumos un uzticību savam vienīgajam teātrim – Latvijas Nacionālajam teātrim. Ar savu mākslinieka personību un radošo veikumu latviešu teātra un kino mākslā Jūs esat ieguvis aktierim visdārgāko – paliekošu skatītāju mīlestību. Patiesā sirsnībā cildinu Jūs lielajā dzīves jubilejā un pateicos par dāsno, skatuvei veltīto, mūžu un izcilo devumu Latvijas kultūrā,” vēstī ieraksts Valsts prezidenta pasniegtajā Cildinājuma rakstā Jānim Kubilim.
Kā atklāja J. Deičmane, viesojoties Jāņa Kubiļa vasaras mājā Baltezerā, Valsts prezidents jubilāram dāvināja rožu stādu vasaras medus krāsās ar nosaukumu Sweet Honey. Bez teātra mākslas Jāņa Kubiļa mūža aizraušanās ir dārza darbi un rožu audzēšana.
***
Jubileju gaidot, pie mākslinieka ciemojās kādreizējais kolēģis, šobrīd Teātra darbinieku savienības vadītājs Ojārs Rubenis, lai runātu par skatuvi un par dzīvi. Saruna un raidījums izskanēja Latvijas Radio «Klasika» programmā.
Kāda ir simtgadnieka dzīves formula un recepte optimisma uzturēšanai? “Laikam jau cilvēks tā iekārtots, ka viņš nedrīkst visu atcerēties – ļoti daudz kas jāmet projām un jāpaņem tas labais, uz ko gribas tiekties. Jāmēģina pieķerties pie skaistā. Baltezerā tas ir mežs, ezers. Miers. Rozes. Tā ir vesela pasaule – tā nomierina, raisa labas domas. (..) Un pats galvenais – nedari otram to, ko negribi, lai dara tev. Pēc iespējas vajag mēģināt radīt iespaidu, ka viss ir normāli – vismaz tajās lietās, kas attiecas uz tevi pašu. Jā, vajag uzklausīt otra problēmas, varbūt var pamēģināt arī kādu padomu dot, kaut ko labu tam cilvēkam pateikt. Nemelot. Bet ar savu nastiņu nevajag uzmākties. Nevajag citiem sabojāt dzīvi! Vārdu sakot, “visi man labi bija, ja es pats labs biju”,” saka ar asu prātu, brīnišķīgu atmiņu un apskaužamu stāstnieka talantu apveltītais staltais vīrs.
“Simts gadu – tas ir ļoti daudz un arī ļoti maz! Viens tur, augšā, ir izdomājis, ka ikvienam ir kāda zināma norma. Kad pienāks Tas brīdis – to jau nevar zināt. Bet man vēl gribas dzīvot! Gribas savas rozes kopt!”
“Ja pasaulē tā viss ies uz priekšu, cilvēki izlaidīsies stājā un visādi tiks pasvītrota vienlīdzība starp vīrieti un sievieti, mans Kubilītis paliks uz planētas vienīgais vīrietis, kurš patiesi cienīs sievieti un pratīs viņai noskūpstīt roku aiz mīlestības.” Tā režisore Vera Baļuna reiz rakstījusi par Jāni Kubili.
Dzimis Jānis Kubilis 1923. gadā Neretā. Mācījās Riekstiņu pagastskolā, Neretas pamatskolā, vēlāk Smiltenes Piensaimniecības skolā. Jaunībā spēlēja pirmajā Neretas basketbola komandā. Pēc Otrā pasaules kara atgriezās Neretā, kur iepazinās ar savu nākamo sievu Liliju Daugavieti un kopā ar viņu mācījās Veras Baļunas vadītajā kursā Drāmas teātra studijā Rīgā. 1948. gadā beidza mācības un līdz 1994. gadam bija Drāmas (vēlāk – Nacionālā) teātra aktieris. Filmējās arī vairākās Rīgas Kinostudijas spēlfilmās. 1994. gadā Jānis Kubilis pensionējās.
Reklāma