Ilgstošā sausuma un karstuma dēļ vietējo augļu un ogu kvalitāte un
ražas apmērs būs mazāks nekā ierasts citus gadus, aģentūrai LETA atzina
aptaujātie eksperti.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais
dārzkopības speciālists Māris Narvils aģentūrai LETA teica, ka,
turpinoties līdzšinējiem sausajiem un karstajiem laika apstākļiem,
pastāv liela varbūtība, ka augļkokiem nobirs vairāk augļaizmetņu nekā
tas notiktu normālos apstākļos. Sausums negatīvāk var ietekmēt tieši
augļkokus Kurzemē, kur ir mazāk mitruma, tam sekos Zemgale, bet
Austrumlatvijā situācija ir labvēlīgāka.
Vienlaikus viņš piebilda, ka vasarīgo laika apstākļu ietekmē
augļaizmetņi strauji attīstās, kamdēļ ogu raža varētu ienākties pāris
nedēļu ātrāk nekā ierasts. Piemēram, vietām drīzumā ienāksies agrie
saldie ķirši, kamēr citus gadus tas notiek vien jūnija beigās, jūlija
sākumā.
Skābie ķirši varētu būt jūnija otrajā pusē. Arī atklātā laukā
audzētas zemenes vietām jau gatavas. “Sausuma un augstās gaisa
temperatūras dēļ šogad raksturīgs tas, ka viss nogatavojas vismaz divas
nedēļas ātrāk nekā normālos apstākļos,” rezumēja Narvils.
Vienlaikus viņš atzina, ka sausuma dēļ ogas šogad nebūs šķirnēm
ierastajā lielumā, bet mazākas, ļoti iespējams, ka mazākās ogas varētu
nobirt. Piemēram, agrākajām sausseržu šķirnēm ogas jau birst nost,
sevišķi, Kurzemes pusē. Arī ērkšķogas aizmetušās labi, bet ogas būs
sīkākas nekā parasti. Līdz ar to sausums negatīvi ietekmē arī ražas
kvalitāti.
Narvils pieļāva, ka agrākās augļkoku šķirnes sausums ietekmēs mazāk,
bet vēlākas šķirnes var ciest stiprāk. “Vajadzētu aizkavēt esošajā
mitruma iztvaikošanu, nepieļaut, lai apdobju zonā plaisā. Jāmēģina
aiztaisīt spraugas ciet vai uzrušināt zemi, lai mitrums nezūd. Ideāli
būtu mulčēt, lai nezaudētu esošo mitrumu,” viņš sacīja, piebilstot, ka
meteorologi lietu sola tikai nākamnedēļ, taču arī tas nespēs pilnībā
novērst sausuma negatīvo ietekmi. Ar to nebūs pietiekami, lai
stabilizētu situāciju dārzos, kur jau pusotru mēnesi vai divus nav bijis
lietus. Augstā gaisa temperatūra apvienojumā ar sausumu var atņemt
augļkokiem spēku tiktāl, ka lapas var sākt dzeltēt un augļaizmetņi sāk
nobirt.
Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja Māra
Rudzāte aģentūrai LETA atzina, ka augļkopju situācija ilgstošā sausuma
un karsto laika apstākļu dēļ esot bēdīgi, jo daļa augļaizmetņu ir
nobirusi. “Ir slikti, ļoti bēdīgi. Ņemot vērā aukstos laika apstākļus
pērn daudzām kultūrām neieviesās ziedpumpuri un tagad tas lielais
karstums ir panācis to, ka nebūs izcilas ražas,” atzina Rudzāte,
norādot, ka labāka situācija ir tajos dārzos, kur ir laistīšanas
iekārtas.
Pēc viņas teiktā, līdz šim netipisko laika apstākļu dēļ, kādi ir
raksturīgi Dienvideiropai nevis reģionam, kur atrodas Latvija, augļu un
ogu raža jau šobrīd solās būs par aptuveni piektdaļu mazāka nekā
normālai ražai vajadzētu būt. Ja silts laiks turpināsies arī jūlijā un
augustā, ražas būs zemas. Kopumā augļkopjiem ir saspringta situācija.
Viņa piebilda, ka sliktāka situācija ir Kurzemē, bet, piemēram, Latgalē ir labāk, jo bijis vairāk mitruma.
