Izdevumi sociālajai aizsardzībai pērn Latvijā pieauga par 5,5%

Izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā pagājušajā gadā bija 6,801 miljarda eiro apmērā, kas ir par 355,4 miljoniem eiro jeb 5,5% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie provizoriskie dati.

Lielākais izdevumu pieaugums bija sociālās atstumtības mazināšanai – 2,3 reizes, mājoklim – par 52,3% un atbalstam personām ar invaliditāti – par 12,3%. Savukārt izdevumi par 41,1% samazinājās ar bezdarbu saistītiem izdevumiem.

Statistikas pārvaldē norāda, ka izdevumi sociālas atstumtības mazināšanai pagājušajā gadā sasniedza 92,8 miljonus eiro, kas galvenokārt skaidrojams ar piešķirto atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem 2022.gadā, kā rezultātā pieauga arī izdevumi sociālās palīdzības pabalstiem. 

Izdevumi garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) pabalstam pieauga vairāk nekā divas reizes un sasniedza 21,2 miljonus eiro, savukārt izdevumi pabalstam krīzes situācijā pieauga 6,2 reizes un sasniedza 9,2 miljonus eiro. Pēc Labklājības ministrijas datiem GMI pabalsta saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 33 100 – no 25 100 līdz 58 200, savukārt pabalsta krīzes situācijā saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 24 300 – no 13 800 līdz 38 100.

Pabalsti mājokļa izmaksu segšanai pagājušajā gadā sasniedza 32,2 miljonus eiro. Saistībā ar izdevumu pieaugumu atbalstam energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai izdevumi mājokļa pabalstam pieauga 2,1 reizi un sasniedza 29,4 miljonus eiro. Labklājības ministrijas dati liecina, ka mājokļa pabalsta saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 13 200 – no 59 900 līdz 73 100.

Izdevumi atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti 2022.gadā sasniedza 570,5 miljonus eiro. Saistībā ar izmaiņām asistenta pakalpojuma organizēšanā izdevumi asistenta pakalpojumam pašvaldībā personām ar invaliditāti pieauga par 51,3%, sasniedzot 34,9 miljonus eiro. Papildus pērn energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai tika izmaksāts valsts pabalsts energoresursu izmaksu kompensēšanai un kompensējošā atbalsta maksājums cilvēkiem ar invaliditāti.

Lielāko daļu jeb 41% no sociālās aizsardzības izdevumiem saņēma pensijas vecuma iedzīvotāji. No tiem 88,3% bija izdevumi vecuma pensijai – 2,46 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2021.gadu, kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai sadaļā “vecums” 2022.gadā palielinājās par 10,5%, kas galvenokārt skaidrojams ar 2022.gadā veikto pensiju indeksāciju. 2022.gadā pensijas vecuma iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai tika izmaksāts arī valsts pabalsts energoresursu izmaksu kompensēšanai un kompensējošā atbalsta maksājums.

Atsevišķu Covid-19 izplatības seku mazināšanai un pārvarēšanai piešķirto pabalstu, piemēram, dīkstāves pabalstu izmaksu pārtraukšana galvenokārt ietekmēja arī kopējo izdevumu samazināšanos saistībā ar bezdarbu, veidojot 207,1 milijonu eiro. Ja 2021.gadā atbalstam Covid-19 izplatības seku mazināšanai un pārvarēšanai piešķirto pabalstu kopējie izdevumi veidoja 179,5 miljonus eiro, tad līdz ar pandēmijas izbeigšanos 2022.gadā šim mērķim (atbalstam algu subsīdijai) piešķirto pabalstu izdevumi veidoja vairs tikai 7,6 miljonus eiro.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka sociālās aizsardzības izdevumi, ieskaitot administratīvās izmaksas un citus izdevumus pērn veidoja 17,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gadā (19,3%). 

Salīdzinot starp Baltijas valstīm pabalstu un pensiju izdevumus no IKP, Latvijā gada laikā tie samazinājās par 1,9 procentpunktiem – no 19,1% 2021.gadā līdz 17,2% 2022.gadā, Lietuvā saruka par 2,2 procentpunktiem – no 18% 2021.gadā līdz 15,8% 2022.gadā, bet Igaunijā samazinājās par 1,5 procentpunktiem – no 17,1% 2021.gadā līdz 15,6% 2022.gadā. Eiropas Savienībā pabalstu un pensiju izdevumi 2021.gadā veidoja vidēji 28,7% no IKP.

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka sociālās aizsardzības izdevumu attiecība pret IKP ir tikai viens no rādītājiem sociālās aizsardzības izdevumu vērtēšanā. Papildu rādītājs ir arī sociālās aizsardzības pensiju un pabalstu izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju gadā. Latvijā šis rādītājs 2022.gadā bija nedaudz zemāks, salīdzinot ar kaimiņiem, proti, Latvijā tas bija 3600 eiro, Lietuvā – 3800 eiro, bet Igaunijā – 4200 eiro uz vienu iedzīvotāju. Gada laikā sociālās aizsardzības pabalstu izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā pieauga par 5,8%, Lietuvā – par 3,7%, savukārt Igaunijā – par 4,2%.

Izmantots ilustratīvs fotoattēls no Freepik.com