IZM piedāvās pāriet uz jaunu skolu finansēšanas modeli

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvās pāriet uz jaunu skolu finansēšanas modeli, kurā būs skaidri definēta pedagoga alga, lai izbeigtu līdz šim pieredzēto “bumbiņas mētāšanu” starp pašvaldībām un valsti, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Komentējot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pausto neapmierinātību par nepietiekamajām mērķdotācijām pedagogu algām, ministre atkārtoja iepriekš pausto, ka IZM nav kļūdījusies aprēķinos, tomēr pašvaldību kompetencē ir sadalīt, kā šī nauda “nosēžas katra skolotāja maciņā”.

Čakša skaidroja, ka ministrija aprēķina dotācijas jeb “iedod algu rāmi”, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem, lai gan skolotāju darba devējs faktiski ir pašvaldība. Politiķe uzskata, ka loģiskāk būtu pāriet uz jaunu skolu finansēšanas modeli – programmu finansējumu, kurā būtu skaidri noteikta skolotāju alga un nenotiktu “bumbiņas mētāšana” par to, kurš par ko tieši ir atbildīgs.

No ministres vārdiem noprotams, ka šajā piedāvājumā būtu skaidri definēta skolotāju alga, un pedagogiem nevarētu maksāt citu summu. “Manā skatījumā, skolotāja algai ir jābūt 2500 eiro, trīs gadu laikā tas ir jāsasniedz, un to caur šo programmu finansējumu mēs precīzi ieliekam iekšā,” stāstīja Čakša.

Viņa informēja, ka minēto pedagogu algu finansēšanas kārtību IZM prezentēs valdībai savā jaunajā ziņojumā, un tas varētu stāties spēkā no nākamā mācību gada.

Kā ziņots, LIZDA iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka vairākās pašvaldībās ar valsts izmaksāto mērķdotāciju šomēnes nepietiek pedagogu atalgojuma pieauguma nodrošināšanai un slodžu balansēšanas ieviešanai.

LIZDA uzsver, ka pēc vienošanās par pedagogu algu grafiku un slodžu balansēšanu Izglītības un zinātnes ministrija vairākkārt uzsvērusi, ka ar ieplānoto finansējumu pietiks visiem apsolītajiem mērķiem. Savukārt izglītības ministre uzsvērusi pašvaldību nozīmi mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm.

Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra ir 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pašreizējais pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ – pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.