IZM: Skolēns var mainīt otrās svešvalodas izvēli pamatskolas vecākajās klasēs

Apgalvojums, ka skolēns nevarētu iegūt pamatizglītību, mainot otrās svešvalodas izvēli pamatskolas vecākajās klasēs, neatbilst patiesībai, šodien parlamentā uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga, noliedzot publiski izskanējušos apgalvojumus.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē viņa atgādināja, ka otrās svešvalodas apguve ir obligāta, bet izglītības iestāde pieņem lēmumu, kādas valodas stundas tā nodrošinās. Reinberga uzsvēra, ka konkrēti krievu valoda kā otrā svešvaloda nav obligāta, tās var būt arī citas svešvalodas.

Vecākiem un bērniem ir tiesības vērsties pie skolas direktora ar aicinājumu mainīt piedāvāto otro svešvalodu. Tāpat Reinberga aicināja izglītības pārvaldes meklēt “elastīgus risinājumus” un ieklausīties vecākos un bērnos.

Jautājums par otrās svešvalodas apguvi ir plaši apspriests publiskajā telpā. Izskanējuši arī viedokļi, ka otrās svešvalodas apguvei vajadzētu būt fakultatīvai vai to vajadzētu aizstāt ar citiem mācību priekšmetiem. Reinberga pieļāva šādu iespēju, vienlaikus uzsverot, ka ir nepieciešama diskusija, jo “nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus”. Pēc parlamentārās sekretāres sacītā, šobrīd notiek iekšējās sarunas ministrijā par iespējamiem risinājumiem, bet viņa nespēja teikt, kad ministrija tos varētu prezentēt.

Komisijas deputāti aicināja otrās svešvalodas vietā padziļinātāk mācīt priekšmetus, “kas viņiem noderēs tālāk dzīvē”, kā arī aicināja rast risinājumus, lai pāreja prom no krievu valodas notiktu raitāk. “Pilnie trīs gadi, manuprāt, ir vienkārši nesaprātīgi. Mērķis ir jāuzliek daudz īsāks. Var neizdoties, bet, ja mēs neuzliksim mērķi 2024. vai 2025.gadu, mēs noteikti nebūsim tur, kur gribam nokļūt,” pārliecināta deputāte Ilze Indriksone (NA).

IZM ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā.

Pašlaik Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otro svešvalodu. Teorētiski kā otro svešvalodu bērni var apgūt vācu, franču un citas valodas, bet praksē visbiežāk mācīta tiek krievu valoda, jo skolās trūkst citu valodu pedagogu.

IZM piedāvātās izmaiņas paredz no 2026./2027.mācību gada no skolām prasīt, ka pamatizglītības pakāpē kā otrā svešvaloda skolēniem pakāpeniski ir jāpiedāvā viena no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valoda starp šādām valodām nav.

Spēkā esošais normatīvais regulējums nenosaka skolām obligātu prasību otro svešvalodu piedāvāt kādu no ES oficiālajām valodām, līdz ar ko tā var būt jebkura valoda, kas galvenokārt ir krievu valoda – to, pēc ministrijas rīcībā esošiem datiem, kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu. Daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei.

Pērn gada sākumā ministrija veica aptauju par otrās svešvalodas izvēles un apguves nodrošināšanu 315 Latvijas skolās, kurās saskaņā ar Valsts izglītības un informācijas sistēmas datiem kā otrā svešvaloda tiek mācīta tikai krievu valoda. No kopumā 307 skolām, kas aizpildīja aptauju, 252 nenodrošina skolēniem izvēles iespējas pamatizglītības posmā apgūt kādu no ES valstu oficiālajām valodām kā otro svešvalodu. 135 izglītības iestādes norādījušas, ka iemesls tam ir pedagogu trūkums, savukārt 129 skolās jau vēsturiski tiekot piedāvāta tikai tā valoda, kas nav ES oficiālā valoda.

Kā pauž ministrija, “būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām”, kā arī ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, tā saņēmusi vairāku vecāku iesniegumus ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām.

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvji savas vizītes laikā februāra sākumā esot vērsuši ministrijas un Valsts izglītības satura centra uzmanību uz nepieciešamību būtiski pastiprināt ES dimensijas un mērķu iekļaušanu izglītības saturā, vienlaikus veicinot Eiropas dimensiju dalībvalstu valodu politikā.

Lielākā daļa vispārizglītojošo skolu kā otru svešvalodu varētu piedāvāt vācu valodu, izriet no ministrijas veiktajām aptaujām. Izglītības iestādes plāno piedāvāt apgūt arī franču valodu un spāņu valodu, un citas ES oficiālās valodas, kā arī atsevišķas skolas plāno piedāvāt apgūt EEZ dalībvalstu oficiālās valodas, piemēram, norvēģu valodu, un valodas, kuru apguvi regulē noslēgtie divpusējie vai daudzpusējie starpvaldību līgumi izglītības jomā, piemēram, ukraiņu valodu vai ivritu. Lai aktualizētu datus un sekotu līdzi iespējamām izmaiņām, IZM iecerējusi pēc gada atkārtoti veikt aptaujas par otrās svešvalodas izvēli izglītības iestādēs.

Šobrīd otrās svešvalodas apguves uzsākšana ir noteikta no 4.klases, savukārt stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve izglītības iestādē notiek saskaņā ar izglītības iestādes licencēto pamatizglītības programmu un tajā norādīto mācību stundu skaitu pa klasēm. Analizējot izglītības iestāžu stundu plānojumu pa klasēm, konstatēts, ka, lai izpildītu normatīvā regulējuma prasības, skolas otrās svešvalodas apguvei 4.klasē piedāvā vienu stundu nedēļā, kas, ministrijas vērtējumā, ir neefektīvi svešvalodu apguvei.

Esošā MK noteikumu redakcija ļauj izglītības iestādei mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos, nepārsniedzot 10% no kopējā stundu skaita trīs gados. IZM skatījumā, tas nenodrošina pietiekamu elastību izglītības iestādei patstāvīgi izvērtēt skolēnu vajadzības un palielināt vai samazināt stundu skaitu mācību priekšmetos atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm. Tāpēc ministrija piedāvā to palielināt līdz 17% no kopējā stundu skaita mācību priekšmetā, kas noteikts trīs gados.

IZM piedāvātie grozījumi paredz noteikt, ka otrās svešvalodas apguve būtu uzsākama 5.klasē, lai nodrošinātu iespēju plānot intensīvāku tās apguvi 5.-9.klasē. Tādā veidā svešvalodas apguvei varētu atvēlēt vismaz divas stundas nedēļā.

Projekts paredz pakāpeniskas pārejas īstenošanu, svešvalodas apguvei 5.klasē atvēlot lielāku stundu skaitu nedēļā, nekā tas ir patreiz no 4.klases. 2027./2028. mācību gadā otras svešvalodas apguve būtu īstenojama 5. un 6.klasē, 2028./2029. mācību gadā – 5., 6. un 7.klasē, 2029./2030. mācību gadā – 5., 6., 7. un 8.klasē, bet 2030./2031.mācību gadā visā pamatskolas posmā (5.-9.klasē).

Tiem skolēniem, kuri līdz 2025.gada 1.septembrim būs uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, skolām būs jānodrošina tās apguvi līdz pamatizglītības posma beigām. Tas attieksies arī uz krievu valodas kā otras svešvalodas apguvi.

Savukārt skolēniem, kuri 2025.gada 1.septembrī uzsāks mācības 4. klasē, otrās svešvalodas apguve 2025./2026. mācību gadā netiks īstenota, lai būtu iespējams nodrošināt pārejas ieviešanu otrās svešvalodas apguves uzsākšanai no 5.klases.

IZM vērsa uzmanību, ka izglītības iestādēm, veidojot savu piedāvājumu otrās svešvalodas apguvei no 2026.gada 1.septembra, nepieciešams izvērtēt aktuālo situāciju valstī ar pedagogu pieejamību un prioritāri piedāvāt vācu vai franču, vai spāņu valodu, ja pirmā svešvaloda ir angļu, jo tiek plānoti atbilstoši pasākumi papildu pedagogu sagatavošanai. IZM iecerējusi sadarbībā ar augstskolām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, kā arī Vācijas, Francijas un citu ES valstu institūcijām līdz 2031.gada 30.jūnijam nodrošināt 350 – 400 otrās svešvalodas, galvenokārt vācu, franču, spāņu, skolotāju sagatavošanu.

Tāpat izglītības iestādēm būs jāizvērtē tālākā rīcība attiecībā uz pedagogiem, kuri patreiz ir nodarbināti otrās svešvalodas īstenošanā un kuras mācīšanu paredzēts pārtraukt pēc projekta stāšanās spēkā, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas īstenošanu. Ja skolotāja kvalifikācija nebūs atbilstoša un skolotājs nevēlēsies iegūt papildus kvalifikāciju citas svešvalodas mācīšanai, darba tiesiskās attiecības paredzēts izbeigt.

Jautājumus par otrās svešvalodas izvēli ministrijas un Valsts izglītības satura centra pārstāvji ir atkārtoti akcentējuši arī valstspilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāju un izglītības speciālistu semināros, aicinot izglītības pārvaldes sadarbībā ar izglītības iestādēm pārrunāt esošo situāciju un plānotās pārmaiņas svešvalodu mācīšanā skolās, lai rastu ikviena bērna interesēm labākos risinājumus un kopīgi virzītos uz mērķi stiprināt izglītībā ES vai EEZ dalībvalstu oficiālo valodu lietojumu.

Analizējot datus par šobrīd esošo un turpmāk nepieciešamo otrās svešvalodas skolotāju skaitu un likmju skaitu, ministrija secinājusi, ka samērā liela daļa svešvalodu skolotāju strādā ar mazu darba slodzi, piemēram, 88 franču valodas skolotāju slodze likmēs ir 31,74, savukārt 562 vācu valodas skolotāju slodze likmēs ir 203,13. Sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām, skolu tīkla sakārtošanas kontekstā nepieciešams īstenot mērķtiecīgu esošo svešvalodu skolotāju darba noslodzes plānošanu attiecīgajā pašvaldībā, kā arī plānot jaunu skolotāju ienākšanu sistēmā, uzskata IZM.

Attiecībā uz mācību līdzekļu, tostarp digitālo, nodrošinājumu, ministrija norādīja, ka ir pieejams plašs Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei atbilstošs Vācijas, Francijas un citu ES valstu izdevniecībās izdots mācību līdzekļu klāsts vācu, franču un citu valodu apguvei, kā arī daudzveidīgi brīvpieejas digitālie mācību materiāli.

Foto: TV3