IZM turpina meklēt iespējas jaunā skolu finansēšanas modeļa ieviešanai vēl nākamgad

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpina meklēt iespējas, lai jauno skolu finansēšanas modeli “Programma skolā” varētu ieviest ar nākamā gada rudeni, neatliekot tā ieviešanu pilnā apmērā līdz 2027.gadam, aģentūrai LETA norādīja ministrijā.

Sākotnēji reformu bija paredzēts ieviest gaidāmajā rudenī, taču no šīs ieceres nācās atteikties finansējuma trūkuma dēļ. IZM pirms nedēļas izplatītajā paziņojumā tika teikts, ka modeli tomēr plānots ieviest pakāpeniski – nākamajā mācību gadā notiks sagatavošanās darbi, bet 2026./2027.mācību gadā to paredzēts īstenot 90% visās vispārizglītojošajās skolās. Pilnīga reformas ieviešana varētu notikt 2027./2028.mācību gadā.

Vienlaikus atkal tiek apsvērta iespēja, ka finansēšanas modeli pilnā apmērā varētu ieviest vēl nākamajā mācību gadā, taču tam būs nepieciešams rast papildu finansējumu. Šobrīd vēl tiek vērtētas valsts budžeta un fiskālās telpas iespējas modeļa ieviešanai, norādīja ministrijā, kas turpina sarunas ar koalīcijas un sociālajiem partneriem.

Ar modeļa “Programma skolā” ieviešanu aicina nekavēties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas reformas īstenošanu sagaida vēl šī parlamenta sasaukuma laikā.

Ja jauno finansēšanas modeli pilnā apmērā ieviestu jau no nākamā gada rudens, būtu pietiekami daudz laika gan normatīvo aktu sakārtošanai, gan tam, lai arī pašvaldības, kuras šobrīd nogaida, varētu pieņemt nepieciešamos lēmumus par skolu tīkla reorganizāciju, aģentūrai LETA pauda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

LIZDA vadītāja neatbalsta jaunā modeļa ieviešanu pilnā apmērā 2027.gadā, uzsverot, ka tas radītu riskus pedagogu nodarbinātības stabilitātei un profesijas prestižam. Viņasprāt, tas būtu “ļoti negatīvs signāls” gan jaunajiem skolotājiem, gan tiem, kas jau strādā izglītības iestādēs, ka par viņu darbu var netikt samaksāts pilnā apmērā.

“Mēs izprotam, ka vajadzību ir daudz, un nodokļu ieņēmumi nav tādi, kādi plānoti, bet politiķiem ir jāatceras, ka izglītība tomēr ir iekšējā drošība ne tikai ilgtermiņā, bet arī īstermiņā,” sacīja Vanaga.

Skolotāju un pašvaldību pārstāvju prasība ieviest jauno modeli pilnā apmērā, vēlākais, no nākamā gada rudens ir absolūti saprotama, intervijā portālam “Delfi” ceturtdien sacīja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).

Politiķe sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija “ļoti labprāt ietu šādu scenāriju”, bet tas ir atkarīgs no valsts budžeta iespējām nākamgad. Pēc viņas sacītā, “notiek ļoti intensīvas” politiskas diskusijas par ieviešanas iespējām, taču lēmums par to tiks pieņemts tikai tad, kad būs skaidras nākamā gada budžeta iespējas.

“Mēs nekādā gadījumā nevēlamies modeli “ielikt atvilktnē”, aiztaisīt to ciet un neko nedarīt,” uzsvēra Melbārde. Viņa norādīja, ka skolām ir nepieciešamas pārmaiņas, jo pašreizējā pieeja vairs neatbilst reālajai situācijai.

Politiķe uzskata, ka reforma jāievieš vēl šī parlamenta laikā. Nākamajā mācību gadā gan mērķdotācija pašvaldībām skolotāju atalgojumam tiks piešķirta pēc esošā modeļa “nauda seko skolēnam”.

IZM vēlas ar šī gada septembri sākt risināt problēmu ar atbalsta personāla trūkumu skolās. Uz jautājumu, vai finanšu ministrs ir solījis finansējumu vismaz tam, Melbārde atbildēja, ka finanšu ministrs piedalās šajās sarunās un ir daļa no valdības kopīgiem lēmumiem.

Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošo finansējumu pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.

Tikai pēc tam, kad būs panākta konceptuāla vienošanās par finansējuma avotu, varēs apstiprināt normatīvo regulējumu par jauno finansēšanas modeli, pagājušā gada nogalē vienojās valdība.

Foto – Ivars Bogdanovs, no “Bauskas Dzīves” arhīva.